E-veselības sistēma joprojām strādā ar problēmām

© F64

Ģimenes ārstu praksēs reģionos joprojām tiek fiksēti pārtraukumi un nepilnības e-veselības sistēmas darbībā.

Ģimenes ārste Anna Piebalga Kandavā, kura sistēmu lieto jau kopš novembra, novērojusi, ka rudenī sistēma strādāja labi, taču ar janvāri, kad tai pieslēdzās visas medicīnas iestādes, darbs ievērojami apgrūtināts.

"Mums gribētos, lai viss notiktu ātrāk," pauda ārste, skaidrojot, ka pat gadījumā, ja e-receptes izrakstīšana aizņem trīs minūtes, process tiek ievērojami paildzinās.

E-recepšu sagatavošanai praksē tiek izmantota maksas atbalsta programma, kas ievērojami atvieglo darbu, ja problēmas nerodas pašā e-veselības sistēmā, atzina Piebalga. Taču darba nespējas lapas tiek izrakstītas e-veselībā tiešsaistē.

Arī ģimenes ārstes Ināras Celmiņas praksē Baldonē aģentūrai LETA atzina, ka joprojām jāsaskaras ar problēmām sistēmas darbā, taču ar katru dienu paliekot labāk.

Daudz kritiskāk par sistēmu izsakās ārste Regīna Šeine, kura pacientus pieņem Ozolniekos un Brankās Ozolnieku novadā. "Es uzskatu, ka tie, kas 21.gadsimtā izstrādāja programmu, kas nespēj pilnvērtīgi funkcionēt, ir pelnījuši izmeklēšanu un sodu," pauda ģimenes ārste.

Šeine minēja, ka, izrakstot e-receptes, netiek uzrādītas zāļu atlaides procentos, kā arī līdz aptiekām nenonāk visa ievadītā informācija, tāpēc viena e-recepte jāpapildina vairākas reizes. Tāpat problemātiski esot sazvanīt sistēmas atbalsta dienestu.

Kā ziņots, no 1.janvāra Latvijā sākta obligāta valsts e-veselības sistēmas lietošana, kas paredz, ka turpmāk darbnespējas lapu un valsts kompensējamo zāļu recepšu aprite būs tikai elektroniska.

Uz problēmām sistēmas darbībā gan aizvadītajā nedēļā, gan šonedēļ norādījušas vairākas Latvijas medicīnas iestādes, ģimenes ārsti un aptiekas. Nacionālā veselības dienesta direktores vietniece informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jautājumos Linda Freimane aizvadītajā nedēļā atzina, ka e-veselības sistēma optimāli varētu sākt strādāt pēc pāris nedēļām.

Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais