Slimnīcu vadītāji pie naudas dalītājiem

SARUNA. Nacionālajā veselības dienestā norit saruna par 2018. gada noteikumiem veselības aprūpes finansēšanā slimnīcām – šogad noteiktais mediķu algu palielinājums jāiestrādā tarifos. Kādu algas pieaugumu ieraudzīs mediķi, to manīs februārī © F64

Nacionālais veselības dienests un Latvijas Slimnīcu biedrība vienojušies par nepieciešamību pārskatīt un izdalīt terciāro pakalpojumu tarifus no kopējo veselības aprūpes pakalpojumu tarifu klāsta. Tie ir augsta līmeņa, sarežģīti veselības aprūpes pakalpojumi, piemēram, transplantācijas, kuras arī būtu jāapmaksā atbilstoši, pēc speciāli noteikta tarifa.

Nacionālajā veselības dienestā vakar norisinājās tikšanās ar Latvijas Slimnīcu biedrības pārstāvjiem, slimnīcu vadītājiem un dienesta speciālistiem. Tikšanās laikā tika pārrunātas izmaiņas veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtībā, kas ir stājušās spēkā no šāgada 1. janvāra. Galvenie sanāksmes laikā pārrunātie jautājumi ir saistīti ar valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu tarifiem, uzlabojumiem ārstniecības personu atalgojumā un izmaiņām valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā, informē Nacionālā veselības dienesta speciāliste Evija Štālberga.

Pēc Veselības ministrijas aprēķiniem, ārstiem atalgojums šogad pieaugs vidēji par 44 procentiem. Kopumā mediķu algu palielinājumam šogad veselības budžetā piešķirti 74 miljoni eiro, līdz ar to šogad ārstu un funkcionālo speciālistu darba samaksa jāpalielina no 859 eiro līdz 1125 eiro mēnesī, ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem no 537 eiro līdz 675 eiro mēnesi, bet ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām - no 400 eiro līdz 450 eiro mēnesī. Stacionārajās iestādēs saistībā ar obligātajām piemaksām par diennakts darba režīmu un pagarinātā normālā darba laika pakāpenisku atcelšanu ārstniecības personu darba samaksa palielināsies vairāk. Atalgojuma pieaugumu mediķi izjutīs februārī, kad saņems pirmo šāgada algu.

Sanāksmes laikā speciālisti vienojās par nepieciešamību pārskatīt un izdalīt terciāro pakalpojumu tarifus no kopējo veselības aprūpes pakalpojumu tarifu klāsta. Tie ir augsta līmeņa, sarežģīti veselības aprūpes pakalpojumi, kas galvenokārt tiek nodrošināti universitāšu slimnīcās, kurās ir attiecīgajā jomā specializējušies, pieredzējuši veselības jomas profesionāļi (piemēram, transplantācijas, augsta līmeņa ķirurģiskās operācijas). Šis darbs jāpaveic šāgada laikā. Vienošanās panākta arī par tādu veselības aprūpes pakalpojumu uzraudzību, kuru sniegšanā ir izmaiņas no šīgada. Piemēram, plānveida īslaicīgās ķirurģijas pakalpojumus par valsts budžeta līdzekļiem turpmāk varēs veikt tikai slimnīcas diennakts stacionārā, jo esot izvērtēts, ka tā ir drošāk pacientam. Iepriekš šādus pakalpojumus sniedza arī dienas stacionārā.



Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais