Studiju procesa kavēšana, studējošajam strādājot mazkvalificētu, nevis ar studiju jomu saistītu darbu nav atbalstāma, vērtējot pētījuma "Eurostudent VI" pētījuma "Studentu sociālie un ekonomiskie apstākļi Latvijā" rezultātus, norādīja Latvijas Studentu apvienības (LSA) prezidente Maira Belova.
Belova pauda, ka pētījuma rezultāti apliecina, ka Latvijā studējošajiem ir mazs sociālais atbalsts. To, viņasprāt, pierāda lielais studentu skaits, kas līdzās studiju procesam strādā algotu darbu, lai samaksātu par studijām, kā arī segtu ikdienas izdevumus.
LSA ieskatā atbalstāma ir situācija, kad students līdztekus studijām strādā tādu algotu darbu, kas saistīts ar studijām un kurā iegūtās prasmes papildina studijas un otrādi. "Bet, ja studentam līdztekus studijām jāstrādā mazkvalificēts darbs, kā dēļ nākas kavēt studijas, tad tas nav atbalstāms," piekodināja Belova.
Viņa uzsvēra, ka tāpēc nepieciešams domāt par atbalsta mehānismiem, ko valsts var sniegt studentiem. Belovas vērtējumā ir jāpalielina stipendiju apmērs, kā arī jāuztur diskusija par valsts dotētu augstāko izglītību.
Kā ziņots, piecu gadu laikā studentu vidējie ikmēneša ienākumi pieauguši par aptuveni 200 eiro. Pētījuma rezultāti liecina, ka 2013.gadā studentu ikmēneša ienākumi vidēji bija 357,91 eiro, savukārt pērn ikmēneša ienākumu apjoms vidēji studentiem sasniedza 579,22 eiro. Vidēji valstī tikai 15% no visiem studentiem izmanto valsts nodrošināto stipendiju, savukārt 8% studentu norādījuši uz valsts galvoto aizdevumu kā ienākumu avotu.
Šo gadu laikā būtiski pieaugusi arī klātienes studentu nodarbinātība, kas tiek īstenota līdztekus studiju procesam. Ja 2009.gadā līdzās studēšanai nodarbināti bija 45% studējošo, tad 2017.gadā nodarbināti bija jau 61% studentu.
Kā galveno iemeslu studējošo nodarbinātībai studenti norādīja naudu ikdienas tēriņiem. To kā svarīgāko motivāciju minēja 81% strādājošo studentu. Otrs nozīmīgākais iemesls ir pieredzes gūšana darba tirgū - par svarīgu to atzīst 68% strādājošo studentu, liecina pētījums.