Gada laikā Kozlovskis Latvijas "melnajā sarakstā" iekļāvis vairāk nekā 100 cilvēkus
Latvijas "melnajā sarakstā" ir iekļauti vairāki tūkstoši personu, šorīt Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" teica iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V).
Viņš skaidroja, ka šis skaits ir mainīgs, jo ir cilvēki, kurus sarakstā iekļauj uz nenoteiktu laiku, lēmumu vēlāk pārskatot. Ir arī gadījumi, kad personas tiek iekļautas sarakstā uz īsu laiku, lai liegtu piedalīties kādā konkrētā pasākumā un vēl citas situācijas.
Kozlovskis atzina, ka ar viņa rīkojumu pērn "melnajā sarakstā" iekļautas 124 personas.
Attiecībā uz neseno gadījumu, kad no Latvijas izraidīti "melnajā sarakstā" iekļautie Krievijas telekanāla TVC darbinieks Anatolijs Kurlajevs un viņa dzīvesbiedre, žurnāliste Olga, ministrs teica, ka kompetentās iestādes pašlaik vērtē visus viņu izteikumus, rīcību un darbības. Nevar izslēgt, ka viņi ar savām darbībām pārkāpj arī Šengenas zonas kopējo kodeksu, kas var būt par pamatu ievietot viņus "Šengenas zonas aizliegumā", teica ministrs.
Lūgts komentēt, vai valsts simtgades svinību laikā varētu palielināties provokāciju risks, Kozlovskis norādīja, ka to nevar izslēgt, bet kompetentās iestādes tiekot galā ar šiem jautājumiem.
Jau ziņots, ka 2.janvārī Valsts robežsardzes amatpersonas (VRS) Rīgā aizturēja Krievijas pilsoni Kurlajevu, kurš iekļauts iekšlietu ministra veidotajā to personu sarakstā, kurām ir liegums ieceļot Latvijā. Krievijas televīzijas darbinieks tās pašas dienas vakarā likumā noteiktajā kārtībā izraidīts no Latvijas, aģentūra LETA noskaidroja VRS.
Savukārt 4.janvārī imigrācijas kontroles laikā aizturēta arī viņa dzīvesbiedre, kura arī ir iekļauta "melnajā sarakstā". Arī viņa izraidīta no Latvijas.
Kurlajeva uzsvērusi, ka viņai nav skaidri iemesli, kāpēc viņa iekļauta Latvijas "melnajā sarakstā", bet atbildīgās amatpersonas viņai skaidrojušas, ka iemesli esot līdzīgi kā viņas vīra gadījumā.
Kurlajevs sociālajos tīklos tika ievietojis fotogrāfiju ar 2015.gada 5.augusta lēmumu par viņa iekļaušanu Latvijai nevēlamo personu sarakstā, kurā norādīts, ka Iekšlietu ministrija 2015.gada vasarā no Drošības policijas saņēmusi atzinumu, ka Kurlajeva aktivitātes "rada apdraudējumu Latvijas Republikas drošībai".
Krievijas televīzijas darbinieks komentāros pie šī ieraksta atzīmējis, ka lēmums par viņa iekļaušanu "melnajā sarakstā" sekojis pēc kādas 2015.gadā tapušas filmas par NATO.
Kurlajevs pats atzīmējis un arī fotogrāfijas viņa profilā sociālajos tīklos apliecina, ka viņš arī pēc iekļaušanas "melnajā sarakstā" ir viesojies Latvijā un nav ticis izraidīts. Kozlovskis pieļāva, ka Latvijā Kurlajevs iekļuvis no kādas citas Šengenas zonas valsts, kurā viņam nav liegts uzturēties.
Latvijas Imigrācijas likums paredz, ka iekšlietu ministram ir tiesības ieceļošanas aizlieguma sarakstā jeb "melnajā sarakstā" iekļaut personas, pamatojoties uz kompetentas tiesībsargājošās iestādes atzinumu.
Ministrs, piemēram, var iekļaut personu sarakstā, ja ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks darbojas pretvalstiskā vai noziedzīgā organizācijā, rada draudus valsts drošībai, sabiedriskai kārtībai vai arī ārzemnieks izdarījis smagu noziegumu. Iekšlietu ministra pieņemtais lēmums ir administratīvs akts. Lēmums ir pārsūdzams Augstākajā tiesā. Ja tas balstās uz valsts drošības iestādes izlūkošanas vai pretizlūkošanas darbību rezultātā iegūtu informāciju, lēmumu var pārsūdzēt ģenerālprokuroram, kura lēmums ir galīgs.