Ceturtdiena, 28.marts

redeem Ginta, Gunda, Gunta

arrow_right_alt Latvijā

KNAB veiktā izmeklēšana pati jāizmeklē

MAINĪTĀS LOMĀS. Kaut arī parlamentā Andrejs Judins (no labās) pārstāv koalīcijas spēkus, parlamentārās izmeklēšanas komisijā par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr. 16870000911 viņš pieņēmis opozīcijas lomu – komisija strādā negribīgi un slikti. Tam gan nepiekrīt tās vadītāja Inguna Sudraba un Mārtiņš Šics, kas ikdienā strādā opozīcijā. © F64

Izmeklējot tā dēvēto oligarhu lietu, nepilnības bijušas gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, gan prokuratūras darbā. Pie šāda secinājuma, tuvojoties parlamentārās izmeklēšanas komisijas darba beigām, nonākuši nesamierināmie ideoloģiskie pretinieki – komisijas priekšsēdētāja Inguna Sudraba un aktīvākais no komisijā strādājošajiem deputātiem Andrejs Judins.

Pirmdien parlamentārās izmeklēšanas komisija pulcējās vienu no pēdējām reizēm. Sēdē, kas notika aiz slēgtām durvīm, deputāti iepazinās ar komisijas konsultanta sagatavoto gala ziņojuma projektu.

Ņemot vērā, ka, par spīti A. Judina un Ritvara Jansona iebildumiem, komisijas sēde bija slēgta, deputāti nedrīkstēja atklāt ziņojuma projektā sniegto oligarhu lietas izmeklēšanas vērtējumu, taču A. Judins pēc sēdes neatteica sniegt vispārēju viedokli par procesu.

Šis viedoklis gan pārsteidza, gan nepārsteidza. Jau pierasts, ka A. Judins asi kritizē komisijas vadītājas I. Sudrabas darba stilu, kas, viņaprāt, īpaši piemeklēts, lai līdz sabiedrībai nonāktu pēc iespējas mazāk informācijas. Tikai tāpēc

I. Sudraba un komisijā strādājošo deputātu vairākums atbalstot slēgtās sēdes.

Politiķis arī atkārtoja jau iepriekš pausto viedokli, ka izmeklēšanas gaitā procesu uzraugošajam prokuroram trūcis iniciatīvas un viņš gaidījis pierādījumus, nevis urķējies lietā un tos pieprasījis pats.

Taču nepilnības bijušas arī KNAB darbā. Proti, pie krimināllietas strādājošajiem izmeklētājiem trūcis informācijas par to, kas atrodams operatīvajā lietā. Biroja darbinieki arī pārlieku koncentrējušies uz atsevišķām Rīdzenes sarunās pieminētām lietām, neattīstot darbu citos virzienos. Izmeklēšanu kavējis arī tas, ka birojs nav dalījies ar tā rīcībā esošo informāciju ar citām tiesībsargājošajām iestādēm. Tāpēc A. Judins vēlas, lai gala ziņojumā būtu precīzi norādīts, ko KNAB nav izmeklējis un kāpēc, taču viņam pašlaik šķiet, ka šādas sadaļas ziņojumā nebūs, tāpēc viņš ir gatavs tam pievienot savu īpašo viedokli.

Pēc gandrīz sešu mēnešu darba A. Judins spiests atzīt, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijai nav jēgas. «Parlamentārā [izmeklēšanas] komisija nav instruments, kas var palīdzēt,» saka politiķis un paskaidro, ka neattiecina šo atziņu uz komisiju kā institūciju, nepieciešama vien patiesa vēlme kaut ko izmeklēt, bet šajā komisijā tādas neesot.

Par to, ka izmeklēšanas gaitā pieļautas kļūdas, pārliecināta arī I. Sudraba, kura uzskata, ka Ģenerālprokuratūrai vajadzētu izveidot izmeklēšanas grupu, kas pārbaudītu KNAB veikto izmeklēšanu. Viņasprāt, tieši KNAB meklējama vaina, kāpēc oligarhu lieta tika izbeigta pirmstiesas izmeklēšanas laikā. Biroja darbinieki ir pārāk ilgi noklausījušies sarunu dalībniekus un pārāk vēlu ierosinājuši krimināllietu, lai vispār būtu iespējams rast pierādījumus celtajām apsūdzībām.

Politiķe pauda viedokli, ka KNAB darbojies politisku interešu vārdā, taču izvairījās nosaukt kādu konkrētu politisko partiju, kuras intereses aizstāvējis birojs. Saskaņā ar I. Sudrabas redzējumu neprofesionāls KNAB ir izdevīgs gan lietas pasūtītājiem, kas ilgstoši varējuši noklausīties konkurentus, gan pašiem noklausītajiem. Savukārt atbildība par neprofesionālu KNAB jāuzņemas lēmējiem, kas nav veicinājuši profesionālu kadru piesaisti.