Ģimenes ārste: Mums uzspiesta vāja sistēma

© Ilustratīva bilde

Nacionālais veselības dienests konsekventi turpina apgalvot, ka e-veselības sistēmā nekādi tehniski traucējumi vairs netiek novēroti, savukārt ģimenes ārsti un pacienti turpina saskarties ar e-veselības darbības problēmām.

«Pirmā nedēļa pēc e-veselības ieviešanas parādīja to, par ko jau trīs gadus ģimenes ārsti un farmaceiti norādīja Veselības ministrijai, bet ministrija pēc labākajiem totalitāra režīma paraugiem nevis centās sadarboties un pēc iespējas ātrāk veikt izmaiņas e-veselībā, bet gan uzspieda mediķiem ļoti vāji izstrādātu un nedrošu sistēmu, kas atņem laiku mediķiem un nemaz neatvieglo dzīvi pacientiem,» situāciju raksturo ģimenes ārste, Latvijas Ārstu biedrības viceprezidente Ilze Aizsilniece. Viņa norāda uz konkrētām situācijām, kuras parāda e-veselības nespēju, piemēram, darbnespējas lapu vai e-receptes izrakstīšanā, ko sistēma neņem pretī, kā rezultātā pacienti ir neapmierināti.

«Pirmajā janvāra nedēļā vēl pēc astoņiem vakarā praksē turpinājām sēdēt pie datoriem, lai pārrakstītu kompensējamo zāļu receptes, jo aptiekas nevarēja pacientiem izsniegt zāles, ja receptē bija ierakstīts starptautiskais nepatentētais nosaukums, jo «sistēma neņemot pretī». Pacienti atgriezās un lūdza, lai izraksta ar konkrētu ražotāja nosaukumu, jo «tikai tad recepti varot ievadīt sistēmā»,» stāsta ģimenes ārste. Tas esot pretrunā ar Ministru kabineta noteikumiem. «Nezinu, ko Veselības inspekcija par to teiks, bet šoreiz lai inspicē Veselības ministriju,» iesaka ārste.

Arī citās medicīnas iestādēs ir konstatētas problēmas - sistēma ir lēna vai uzkaras, īpaši dienas vidū. Speciālisti nav apmierināti ar Nacionālā veselības dienesta (NVD) skaidrojumiem un nesaprot, kā var apgalvot, ka nekādu traucējumu nav? Darbnespējas lapas tiek izrakstītas, bet tās pazūd sistēmā un nereģistrējas, un šīs problēmas turpinājās arī tad, kad NVD izplatīja paziņojumu, ka «tehniski sistēmas darbības traucējumi nav novēroti». Konstatēti vien nelieli traucējumi, kas visbiežāk novēroti ārstniecības iestādēs un aptiekās, kuras lieto savas informācijas sistēmas, kas ir pielāgotas vai tiek pielāgotas darbam ar e-veselības sistēmu. Uz Neatkarīgās jautājumu, cik ilgs pārejas posms būtu nepieciešams, lai sistēma strādātu bez traucējumiem, NVD atbild, ka faktiski nekādu traucējumu vairs neesot... līdz ar to nekāda pārejas perioda arī nav. Ja kādam ar e-recepti vai e-darbnespējas lapu rodas kādas problēmas, tās, visticamāk, ir izskaidrojamas ar: pārāk lielu sistēmas lietotāju skaitu, nepietiekamu prasmi lietot e-veselību, nespēju saprast, kādi medikamenti jāraksta e-receptē vai kas jāraksta darbnespējas lapā... Tātad sistēmai viss kārtībā, vainīgi neprasmīgi lietotāji.

Latvijā

Medijpratības uzlabošanai Latvijā nepieciešams sistemātiski un mērķtiecīgi ieguldīt gan izglītībā, gan sabiedrības informēšanā, gan arī atbalstot kvalitatīvus medijus, aģentūrai LETA norādīja Kultūras ministrijā.