Pirms diviem gadiem uzsāktā lieta par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas darbinieka Roberta Dirnēna saņemto mantojumu un viņa ģimenes finanšu darījumiem tiek izmeklēta pēc diviem krimināllikuma pantiem - par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un par nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā, taču pēc viena no šiem pantiem izmeklēšana jau februārī būs jāizbeidz noilguma dēļ, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".
Likums paredz, ka par nepatiesu ziņu sniegšanu deklarācijā noilgums iestājas divus gadus pēc tās iesniegšanas. Pēdējā Dirnēna deklarācija iesniegta februārī pirms diviem gadiem. Tas nozīmē, ka jau pēc mēneša iestāsies noilgums izmeklēšanas virzienam, kas sākts par nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā. VID Iekšējās drošības pārvaldē, kur lietu izmeklē, raidījumam gan apgalvots, ka tas nenozīmēs visas lietas izbeigšanu.
LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens" savulaik vēstīja par Dirnēnu ģimenes mantojumu, tai skaitā pusmiljonu dolāru skaidrā naudā, ko māte-skolotāja bija it kā atstājusi saviem diviem dēliem, no kuriem viens - Roberts Dirnēns, strādāja Finanšu policijā.
Pēc žurnālistu izpētītā tika ierosināts kriminālprocess, kurā izmeklē ģimenes naudas un īpašumu impērijas faktisko rašanos, taču šajā lietā vēl aizvien nevienam cilvēkam nav piemērots pat aizdomās turamā statuss, norāda "de facto".
VID Iekšējās drošības pārvaldes direktora pienākumu izpildītāja Natālija Dolgova raidījumam skaidrojusi, ka šajā lietā tiek pētīta ne tikai deklarācija, bet, pirmkārt, fakti par citiem iespējamiem pārkāpumiem vai noziegumiem. Lietā pratinātas vairākas personas, tai skaitā Dirnēna brālis Kaspars Aleksandrovs.
"Mēs runājam par iedzīvotāju ienākuma nodokļa nesamaksāšanu, un, otrkārt, mēs runājam par iespējumu naudas līdzekļu legalizāciju, un tie ir pavisam citi panti, un attiecīgi šie [noilguma] termiņi uz tiem neattiecas," norādīja Dolgova.
"de facto" rīcībā esoša, neoficiāla informācija gan liecina, ka bijušā finanšu policista rīcība tiek izmeklēta tieši pēc panta par nepatiesu ziņu sniegšanu deklarācijā.
Savukārt Dolgova uzsvērusi, ka ir saņemti vairāki prokurora norādījumi un ir konkrēts izmeklēšanas plāns, pie kura izmeklētāji pieturas. Sarunās ar prokuratūras pārstāvjiem Dolgova neesot dzirdējusi komentārus, ka šī lieta būtu izbeidzama vai lietā būtu pieļauta kāda novilcināšana.
Arī prokurors uzsver, ka šajā lietā izmeklē ne tikai deklarācijā iekļauto ziņu patiesumu, bet arī izvairīšanos no nodokļu nomaksas un naudas legalizēšanu, kur līdz noilgumam ir krietni ilgāks laiks. Raidījums gan apgalvo, ka šī sadaļa, visticamāk, attiecas uz citām personām, kas iesaistītas lietā.
"Process ir samērā plašs, (..) arī par visiem darījumiem, personām, kas iesaistītas tajos (..). Runāt par noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju vai iesaistīto personu vainu šobrīd ir pāragri, jo izmeklēšana vēl nav pabeigta," raidījumam norādījis Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras virsprokurors Armīns Meisters.
Raidījums atgādina, ka drīz pēc skandāla 2016.gada sākumā VID paziņoja, ka padziļināti pārbauda 173 darbinieku deklarācijas. Rezultātā audits veikts 16 darbiniekiem, neviens nav beidzies ar kriminālprocesu, bet pieciem uzrēķināts ienākumu nodoklis.
LTV savulaik vēstīja, ka Dirnēna un viņa brāļa Aleksandrova radiniekiem pieder ievērojami nekustamie īpašumi un dārgas automašīnas. Naudas izcelsme esot nezināma, un pastāvot aizdomas, ka tā iegūta naudas atmazgāšanas shēmās un, pērkot īpašumus, legalizēta. Dirnēns ar brāli gandrīz pusmiljonu eiro un vairākus īpašumus it kā esot saņēmuši mantojumā no mirušās mātes, skolotājas Lidijas Dirnēnas.