Valdība akceptējusi Labklājības ministrijas (LM) priekšlikumu – darba praktizēšanu pašvaldībās ar 100 latu stipendiju turpināt arī nākamgad. Pašlaik Latvijā reģistrēti 116 577 bezdarbnieki jeb 60 procentu no kopējā bezdarbnieku skaita, kas nesaņem bezdarbnieka pabalstu.
Vairākos novados Latgales un Vidzemes reģionos to bezdarbnieku īpatsvars, kuri vairs nesaņem pabalstu, pārsniedz 75 procentus.
Darba praktizēšana ar stipendiju ir viens no LM pārziņā esošajiem Sociālās drošības tīkla pasākumiem. Ņemot vērā krīzes apmēru un izanalizējot citu Eiropas valstu pieredzi un pasaules labo praksi rīcībai šādos apstākļos, darbs ar stipendiju pašvaldībā pašreiz ir viens no būtiskākajiem īstermiņa pasākumiem. Darba praktizēšana pašvaldībās mazina nabadzības risku, norāda LM speciālisti. Tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc valdība informēta par to, ka simtlatu darba iespējas jāpagarina un jādod iespējas šādu darbu strādāt arī nākamgad.
Tiesa, aplūkojot Nodarbinātības valsts aģentūras datus, jāsecina, ka cilvēku skaits, kas vēlētos strādāt par 100 latu stipendiju, ir daudzkārt lielāks, nekā iespējams izveidot darba vietas. Ludzas filiālē bezdarbnieku pabalstu nesaņem 79 procenti, lielākā daļa no viņiem (1798 cilvēki) ir pieteikušies simtlatu darbam, bet šogad var izveidot tikai 850 darba vietu. Līdzīga situācija ir arī Krāslavā, kur pabalstu nesaņem 78 procenti bezdarbnieku, bet darba vietas tikai 502.
Papildus šim lēmumam valdība ir akceptējusi iespēju šogad darba praksēs iesaistīt vairāk bezdarbnieku, kas vairs nesaņem bezdarbnieku pabalstu. Palielināt iespējas iesaistes programmā, kā arī turpināt pasākuma īstenošanu arī nākamgad iespējams, jo Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi finansējuma 13,1 miljona latu apmērā piešķiršanu papildu praktizēšanas vietu izveidošanai pašvaldībās. Līdz ar to šogad darba praktizēšanā kopumā varēs iesaistīties vairāk nekā 50 200 bezdarbnieku, kas saņems finansiālu atbalstu stipendijas veidā. No šāgada aprīļa ir arī paaugstināts transporta izdevumu limits no 40,80 līdz 72 latiem vienam darba praktizētājam.
Vienlaikus LM norāda, ka situācija darba tirgū lēni, bet pakāpeniski uzlabojas. Ja martā darba tirgū atgriezās apmēram 4000 cilvēku, tad aprīlī tie bija jau apmēram 8000 cilvēku. Arī bezdarba līmenis šā perioda laikā mazliet ir samazinājies.
Nodarbinātības valsts aģentūra skaidro, ka projekta ietvaros bezdarbnieks saņem ikmēneša stipendiju 100 latu, transporta izdevumus 12 latu mēnesī, kā arī 20 latu tiek piešķirti bezdarbnieka veselības pārbaudei. Visi darba praktizēšanas pasākumos iesaistītie bezdarbnieki ir apdrošināti pret nelaimes gadījumiem darba praktizēšanas vietā.
Lai bezdarbniekiem nodrošinātu apmācību pieejamību, valdība šonedēļ atbalstīja LM priekšlikumu papildus novirzīt 12,8 miljonus latu Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansējuma bezdarbnieku apmācībai. Tuvāko gadu laikā par šo naudu iespējas mācīties un celt profesionālo kvalifikāciju papildus būs aptuveni 28 000 reģistrēto bezdarbnieku. NVA reģistrētie bezdarbnieki un darba meklētāji dažādās izglītības iestādēs var apgūt apmācību programmas kvalifikācijas celšanai vai pārkvalifikācijai. Apmācība tiek organizēta saskaņā ar darba tirgus pieprasījumu, skaidro LM speciālisti.
Līdz ar to bezdarbnieki viena līdz sešu mēnešu laikā var iegūt pirmā, otrā vai trešā līmeņa profesionālo kvalifikāciju vai apgūt profesionālo iemaņu programmu. Apmācību laikā tiek maksāta arī stipendija 70 latu apmērā. No pagājušā gada bezdarbnieki var apgūt arī 1. un 2. līmeņa profesionālo augstāko izglītību. Pasākumā iesaistītajam bezdarbniekam tiek izsniegts kupons līdz 1000 latu vērtībā izvēlētās studiju programmas apmaksai.
***
UZZIŅAI
Darba praktizēšana ar stipendiju
No pagājušā gada augusta līdz šāgada beigām kopējais finansējums simtlatu stipendiju programmai ir 21,6 miljoni latu, no tiem 13,5 miljoni latu šim gadam
2010. gadā plānots:
izveidot 12 029 darba vietas iesaistīt 24 700 bezdarbnieku
Aprīlī Latvijā bija reģistrēti 116 577 bezdarbnieki – 60% no kopējā bezdarbnieku skaita, kas nesaņem bezdarbnieka pabalstu
***
BEZDARBS REĢIONOS
Rēzeknē, Balvos, Krāslavā, Ludzā un Preiļos
bezdarbnieku, kuri nesaņem pabalstu, īpatsvars no kopējā bezdarbnieku skaita pārsniedz 75%
NVA filiāle*; Bezdarbnieku skaits, kuri nesaņem pabalstu (cilvēki/% no kopējā bezdarbnieku skaita) ; Gaida rindā uz 100 latu darbu; Darba vietu skaits ko var izveidot 2010. gadā
Rīgas reģions 31 666/53 10 488 1005
Daugavpils 5324/58 3677 782
Jelgava 5514/64 2086 455
Jūrmala 2881/55 769 250
Liepāja 7325/63 4457 1040
Rēzekne 8203/76 4773 1186
Ventspils 2033/52 1241 326
Aizkraukle 2103/59 1102 406
Alūksne 1817/68 1033 254
Balvi 2526/75 1291 399
Bauska 3202/61 1839 267
Cēsis 2821/61 1201 379
Dobele 2740/65 1417 264
Gulbene 1374/63 640 266
Jēkabpils 3007/64 1762 309
Krāslava 3419/78 2311 502
Kuldīga 2332/64 1003 378
Limbaži 1769/54 705 301
Ludza 3720/79 1798 850
Madona 2321/63 1384 254
Ogre 2798/52 1172 259
Preiļi 3402/73 1198 321
Saldus 1939/58 849 265
Sigulda 2015/52 807 317
Talsi 2362/57 1387 282
Tukums 2452/57 1387 282
Valka 1733/65 729 215
Valmiera 2780/58 1595 299
Kopā 116 577/60 54 038 12 029
* pilsēta un tās apkārtnē esošie novadi
Avots: Nodarbinātības valsts aģentūra