Amerikāņi Kurzemē izbetonējuši kāpu

© Juris Ģigulis

Gatavojoties jūnijā paredzētajai amerikāņu jūras kājinieku militārajai operācijai Baltops, Kurzemes piekrastē, Vārves kāpā, izšķūrēts prāvs caurums un uzliets betons. Vides uzraugi uz Eiropas nozīmes biotopa iznīcināšanu piever acis.

Līdzās būvobjektam mītošā Zemessardzes 46. kājnieku bataljona komandieris Guntars Vilguts stāsta, ka betons jau sacietējis un objekts mūsējiem vairs neesot jāapsargā, tikai amerikāņu tehnika – pa naktīm. Tuvākajās dienās tikšot pabeigti atlikušie darbi. Neatkarīgā jau ziņoja, ka ASV desanta sagaidīšanai kāpās tiek būvēts speciāls ceļš un tas notiek, ignorējot vispārpieņemtos vides standartus.

Neatkarīgā jau vēstīja, ka Ventspils Reģionālās vides pārvalde projektu saskaņojusi, balstoties uz biologa Gunta Eberharda atzinumu, ka videi nopietns kaitējums netiks nodarīts.

Taču gluži pretējās domās ir Latvijas Zaļās kustības Ventspils nodaļas līderis Imants Blūms. Viņš uzsver, ka rupji pārkāpts Aizsargjoslu likuma 36. pants, kas aizliedz jaunu būvniecību krasta kāpu aizsargjoslā – 300 metros. Turklāt būvniecības gaitā tiek iznīcināti vērtīgi biotopi. "Tiek iznīcināti augi un degradēta pludmale. Kāpas norakšana radīs neprognozējamas sekas turpmākajai šis vietas dabiskai attīstībai, jo, izveidojot tiešu mākslīgi radītu koridoru uz jūru, stipras vētras rezultātā cietīs pārējie koki plašākā apkaimē. Iznīcinot dabiski izveidojušos augu seku, būs daudz atklātu smilšu, kurām pat neliela vēja ietekmē būs iespēja brīvi pārvietoties," norāda vides aktīvists.

Iespējams, vēl nozīmīgāka par pieļauto kāpas norakšanu ir Vides institūciju demonstrētā dubultā attieksme. Militāristiem tiek atļauts tas, par ko parastie iedzīvotāji tiek sodīti. Turklāt nesalīdzināmi mazāku nodarījumu gadījumos. Pirmais par kāpu postīšanu sodītais Latvijas iedzīvotājs ir Miķeļtorņa ciema iedzīvotājs pensionārs Ēriks Kāpbergs. Kurzemes apgabaltiesa par Eiropas nozīmes aizsargājamā biotopa mežainas jūras kāpas norakšanu 2008. gadā lika viņam samaksāt teju 2000 latu, kaut gan dabā dažos desmitos metru tika attīrīts vienīgais piebraucamais ceļš vēsturiskajā vietā esošajai dzīvojamai mājai. Lieta gan ir pārsūdzēta.

Protams, armijas gadījumā būvdarbu vēriens ir cits – kā apgalvo ministrija, operācijas sagatavošanā amerikāņi iegulda miljonu dolāru. Cik no tiem izlietots ceļa un stāvlaukuma būvniecībā – šķembās, blietēšanā, betonēšanā –, Aizsardzības ministrija nav sarēķinājusi.

Nelielu daļa šīs summas, acīmredzot lai kompensētu dabai nodarīto kaitējumu, amerikāņi ieguldīs arī Ventspils bērnunama Selga dušu un tualešu remontā – aptuveni 27 000 dolāru. Būvfirmu izvēlējušies paši amerikāņi – Salaspils firmu MD stils. Kā Neatkarīgajai stāsta bērnunama vadītāja Mārīte Laipeniece, obligāta šā projekta sastāvdaļa ir amerikāņu karavīru piedalīšanās celtniecības darbu fināla fāzē.

Lai gan Aizsardzības ministrija šo operāciju traktē kā ieguvumu, Latvijas pusei ASV armijas apkalpošana rada dažādus izdevumus. Kā informē vietējais laikraksts Ventas Balss, zemessargiem piemaksāts par objekta sargāšanu. Ceļu policija amerikāņu transportu konvojē, neiekasējot ierasto maksu par šādu pakalpojumu. Papildu izdevumi Latvijas pusei sagaidāmi arī pēc operācijas beigām. 100 militāro transporta vienību lielais desants atstās nevēlamu iespaidu uz jutīgo kāpu vidi. Kaitējums būs jānovērš.

Latvijā

Ukraiņu bērniem jāintegrējas Latvijas sabiedrībā, taču valsts vēl nav pilnībā izplānojusi, kas, kā un par kādu naudu šiem bērniem iemācīs latviešu valodu. Skolas jau tagad ceļ trauksmi. Tikmēr Saeima pirmajā lasījumā atbalstījusi izmaiņas Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas paredz, ka no nākamā gada 1. septembra ukraiņu bērniem Latvijā būs pienākums mācīties klātienē.

Svarīgākais