Gandrīz visi Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka imigranti nesniedz nekādu ieguldījumu valstij

Vairums jeb 86% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka imigranti valstij nesniedz ieguldījumu, kas ir augstākais rādītājs starp visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, liecina novembrī veiktas Eirobarometra aptaujas dati.

Atbildot uz jautājumu, vai imigranti sniedz ieguldījumu Latvijā, pārliecinoši lielākā daļa Latvijā aptaujāto iedzīvotāju jeb 86% atbildējuši noraidoši, bet piekrituši vien 8%. Salīdzinot ar 2017.gada pavasarī veikto aptauju, cilvēku skaits, kas nepiekrīt tam, ka imigranti sniedz ieguldījumu Latvijā, ir pieaudzis par trīs procentpunktiem.

Tikmēr Lietuvā apgalvojumam nepiekrīt 61%, bet Igaunijā 78% aptaujāto iedzīvotāju. Skeptiskāki par Latvijas iedzīvotājiem ir respondenti Čehijā, kur 83% nav piekrituši apgalvojumam, ka imigranti sniedz ieguldījumu šajā valstī. Vispozitīvāk noskaņotie ir Zviedrijas iedzīvotāji - 87% uzskata, ka imigranti sniedz ieguldījumu Zviedrijā.

Aptaujā arī secināts, ka 56%, kas ir par pieciem procentpunktiem mazāk nekā pavasarī, Latvijā aptaujāto iedzīvotāju nepiekrīt tam, ka valstij būtu jāpalīdz bēgļiem. Pretējās domās ir 38%, bet grūtības atbildēt bija 6% respondentu.

Tikmēr Lietuvā 44% uzskata, ka valstij bēgļiem nebūtu jāpalīdz, bet Igaunijā šajā jautājumā vērojama mazāka vienprātība, jo 47% tam nepiekrīt, bet 45% piekrīt.

Čehijā un Ungārijā no visām ES dalībvalstīm ir visvairāk to iedzīvotāju, kas uzskata, ka viņu valstīm bēgļiem nebūtu jāpalīdz, attiecīgi 67% un 66%. Vidēji ES lielākā daļa jeb 67% ir pārliecināti, ka viņu valstīm bēgļiem būtu jāpalīdz.

Pārliecinošs vairākums Latvijā aptaujāto jeb 88% arī domā, ka būtu jāveic papildu pasākumi, lai cīnītos ar neregulāru imigrāciju no ārpus ES esošajām valstīm. Vien 6% uzskata, ka papildu pasākumi nav nepieciešami, bet vēl tikpat nespēja konkrēti atbildēt uz šādu jautājumu. Visvairāk tādu iedzīvotāju, kas domā, ka papildus pasākumi būtu jāievieš, ir Maltā - 97%.

Atbildot uz jautājumu, vai frāze "personu imigrācija no ārpus ES esošajām valstīm" raisa respondentos pozitīvas vai negatīvas emocijas, 81% aptaujāto Latvijā norādīja, ka frāze viņos raisa negatīvas emocijas, bet 14% pozitīvas. Latvija šajā rādītājā dala pirmo vietu ES ar Čehiju. Tikmēr Lietuvā 62%, bet Igaunijā 76% aptaujāto frāze izraisa negatīvas emocijas.

Savukārt imigrācija no citām ES dalībvalstīm 51% aptaujāto Latvijā raisa pozitīvas emocijas. Tikmēr 44% atbildējuši, ka imigrācija no citām ES dalībvalstīm raisa viņos negatīvas emocijas, bet 5% nezināja atbildi uz jautājumu. Lietuvā pozitīvas emocijas tas raisa 75%, bet Igaunijā 70% aptaujāto iedzīvotāju.

88.Eirobarometra aptauja norisinājās no 5.novembra līdz 19.novembrim kopumā 34 valstīs, kuru vidū ietilpst visas 28 ES dalībvalstis, kā arī Maķedonija, Turcija, Melnkalne, Serbija, Albānija un starptautiski neatzītā Ziemeļkipras Turku Republika.