1. janvāris pienācis ar skumju ziņu azartspēļu atkarīgajiem un svētdienas spēlmaņiem – lielajiem laimestiem virs 3000 eiro ieviests nodoklis no 23 līdz 31,4%. Izņēmums ir valsts organizētā Simtgades loterija, kurā arī turpmāk pie naudas varēs tikt, valstij nodokļos par laimestu nemaksājot ne centa.
Uzmanību spēlmaņu privilēģijām, kas legāli ļauj nemaksāt nodokļus, Neatkarīgā pievērsa jau pērn. Gadā laimestos virs 3000 eiro tiek izmaksāts ap 14 miljoniem eiro, taču nodokļos par to iekasēta apaļa nulle.
Aplamība novērsta
No aplikšanas ar iedzīvotāju ienākumu nodokli azartspēles tika atbrīvotas 2012. gadā. Formālais iemesls bija tas, ka izsekot, cik naudas cilvēks paspēlējis, cik vinnējis, ir pārāk sarežģīti. Un nav taisnīgi, ja nodoklis jāmaksā par pazaudētu naudu. Taču spēlmaņu aprūpē politiķi bija tik dāsni, it kā no tā būtu atkarīgi pašu ienākumi. Viņi arī lielos laimestus virs 3000 eiro atbrīvoja no nodokļa. Tādējādi valstī tika ieviesta absurda kārtība - par godīgā darbā pelnītu naudu strādājošajam jāsamaksā 23% nodoklis, bet par totalizatoros un citās azartspēlēs pelnīto - ne cik. Pērn arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija konstatēja, ka tas nav loģiski, un līdz ar kopējo nodokļu reformu šī aplamība ir novērsta. Vismaz daļēji. Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija savā mājaslapā uzrunā cienījamos izložu un azartspēļu spēlētājus, brīdinot, ka likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli stājušies spēkā Saeimas apstiprinātie grozījumi un turpmāk tā laimesta daļa, kas pārsniedz 3000 eiro, tiek aplikta ar 23%, savukārt daļai virs 55 000 eiro piemēro nodokļa likmi 31,4% apmērā.
Ar vienu izņēmumu
Praktiskus piemērus nodokļu aprēķināšanā sniedz valsts loteriju monopoluzņēmums Latvijas loto. Piemēram, ja laimēti 3500 eiro, nodoklis tiek piemērots par 500 eiro. Attiecīgi ieturēti tiek 115 eiro, bet spēlmanim kontā ieskaitīt 3385 eiro. Ja laimēti 60 000 eiro, piemērotas tiek divas dažādas likmes. Kopējā ar nodokli apliekamā summa ir 57 000 eiro. 55 000 eiro no šīs summas piemēros 23% nodokļa likmi. Savukārt summai, kas pārsniedz 55 000 eiro - tātad šajā piemērā 2000 eiro, piemēro likmi 31,4%. Nodokļos kopā tiek nomaksāts 13 278 eiro, un spēlētājs savā bankas kontā saņem 46 722 eiro. Šāda kārtība attiecas uz visu veidu laimestiem - vai spēlēta būtu rulete, totalizators, spēļu automāts vai tēmēts uz Euro Jackpot 43 miljoniem.
Tomēr viens izņēmums arī jaunajā azartspēļu nodokļu kārtībā ir saglabāts. Simtgades loterijā gūtie laimesti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli aplikti netiek, neatkarīgi no laimesta lieluma. Un momentloterijai šie laimesti patiešām ir iespaidīgi. Četri laimesti par 400 000 eiro. 20 laimestu par 10 000 eiro. Biļetes cena ir pieci eiro. Momentloterijas plānotais kopējais izlozes biļešu skaits ir četri miljoni biļešu, bet katras sērijas laimestu fonds ir 64,70%.
Labi laimētājam, labi absolventam
Viens liels laimests paņemts decembra vidū - kāda kundze no Smiltenes tikusi pie 10 000 eiro. Vispirms nopirkusi biļeti, kurā laimēti 20 eiro. Tad aizrāvusies un nopirkusi nākamās četras, un viena izrādījusies īstā. Tieši pēdējā nokasītajā lauciņā atklājusies stabulīte, kas atbilda nepieciešamajam simbolam. Veiksminiecei jo lielāks prieks, kā arī saskaņā ar jauno kārtību nodoklis par laimēto naudu jāmaksā nebūs. Kādēļ tā, Neatkarīgajai paskaidroja šā izņēmuma autore Finanšu ministrija. Izrādās, ka attiecībā uz Simtgades loteriju likumā paredzētas īpašas pārejas normas, jo tai ir noteikts beigu termiņš un arī iegūto līdzekļu izlietojums ir stingri iezīmēts: «Simtgades loterijas rezultātā iegūtie līdzekļi no valsts budžeta tiks novirzīti stipendiju izmaksai katras skolas atzītam labākajam absolventam (500 eiro katram). Ņemot vērā, ka Simtgades loterijas informatīvā kampaņa bija jau uzsākta tad, kad notika normatīvo aktu izmaiņas, un informācija par to plaši izplatīta, kā optimālākais kompromiss uz terminētu un uzsāktu projektu tika nolemts piemērot tam pārejas perioda normas, kuru laikā nepiemēro iedzīvotāju ienākuma nodokli Simtgades loterijas laimestiem.» .