Īsts haoss: e-veselības traucējumu dēļ ģimenes ārstiem apgrūtināts darbs

© Aigars Eglīte, F64 Photo Agency

E-veselības sistēmas traucējumu dēļ šodien ģimenes ārstiem bija traucēta un apgrūtināta pacientu pieņemšana, pastāstīja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide.

Veide sacīja, ka šodien savā darbavietā viņai e-veselības sistēmas traucējumu dēļ nav izdevies aizpildīt nevienu darbnespējas lapu. "Receptes pat nemēģināju," vērtējot sistēmas darbību, norādīja Veide, piebilstot, ka "šodien ar e-veselību nebija iespējams strādāt".

Viņa uzsvēra, ka visu dienu sistēma strādājusi lēni, kā arī ar kļūdām. "Lai uzrakstītu darba nespējas lapu, nepieciešams uzspiest trīs taustiņus, bet arī tas sistēmā patērē 10 minūtes un noslēdzas ar to, ka sistēma dokumentu neakceptē," pastāstīja ģimenes ārste, uzsverot, ka šādā situācijā ārstu darbs ir apgrūtināts un neērtības izjūt arī pacienti.

Latvijas ģimenes ārstu asociācija saviem biedriem izstrādājusi rekomendācijas, kā rīkoties šādās situācijās, taču par kļūdām sistēmā, tās apkopojot, asociācija vēlāk informēs Nacionālo veselības dienestu.

Nacionālais veselības dienests sociālajā tīklā "Twitter" dienas gaitā gan bija norādījis, ka e-veselības sistēma darbojas, taču atsevišķos gadījumos, autorizējoties portālā, varot tikt novērota lēndarbība. Dienestā tāpat informēja, ka, ja tehnisku iemeslu dēļ (piemēram, interneta traucējumu gadījumā) nevar izrakstīt e-recepti, ārsts ir tiesīgs to izrakstīt papīra formā. Savukārt, ja nevar atvērt e-darbnespējas lapu, ārsts to var atvērt piecu nākamo darba dienu laikā, norādot e-veselības sistēmā darbnespējas perioda pirmo dienu.

Jāpiebilst, ka obligāta valsts e-veselības sistēmas lietošana šodien radījusi rindas un haosu Jelgavas poliklīnikā, kā arī līdzīgas problēmas novērotas arī Ventspils poliklīnikā.

Jau ziņots, ka no 1.janvāra Latvijā tiek sākta obligāta valsts e-veselības sistēmas lietošana, kas paredz, ka turpmāk darbnespējas lapu un valsts kompensējamo zāļu recepšu aprite būs tikai elektroniska.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais