Autobraucējiem gads sācies ar +4,8 un +3,8
Dažādās un konkurējošās degvielas mazumtirdzniecības ķēdēs benzīna cena pieauga par 4,8 centiem litrā, bet dīzeļdegvielas cena – par 3,8 centiem litrā.
Degvielas mazumtirgotāji gadu mijas naktī paaugstināja degvielas cenu precīzi tādā apmērā, kādā valsts ir cēlusi degvielai nodokļus. Degvielas faktiskais sadārdzinājums sakrīt ar to, par kādu jau pirms pāris nedēļām brīdināja degvielas tirdzniecības kompānija Neste Latvija. Degvielas sadārdzinājums ir akcīzes un pievienotās vērtības nodokļa kombinācija: akcīze pievieno precei vērtību, par kuru, protams, pircējam jāpiemaksā.
Papildu ieņēmumi no degvielas valstij ir vajadzīgi, lai kompensētu ieņēmumu samazinājumu no iedzīvotāju ienākumu nodokļa, kam samazināta likme, un uzņēmumu ienākumu nodokļa, no kura maksāšanas uzņēmumi atbrīvoti tādā apmērā, kādā tie novirza peļņu kapitālieguldījumiem. Teorētiski vismaz uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidei vajadzēja būt degvielas cenu samazinošam faktoram. Proti, degvielas pārdevēji taču tiek atbrīvoti no nodokļa, ja viņu nopelnīto naudu izlieto jaunu degvielas uzpildes staciju celtniecībai vai citām būvēm, iekārtām un mašīnām, kas nepieciešamas degvielas apritei. Citiem vārdiem sakot, tagad viņi to visu var dabūt it kā par brīvu, t.i., par naudu, kas iepriekš būtu jāatdod valstij. Var jau būt, ka kaut kad tālākā nākotnē uzņēmumiem sniegtā nodokļa atlaide patiešām iedarbosies degvielas cenas pazemināšanas virzienā, bet pagaidām degvielas tirgotāji neizrāda gatavību rēķināties ar to, ka viņi patiešām saņems nodokļu dāvanu no valsts.
Būtu par daudz prasīt, lai uzņēmēji bremzētu degvielas cenu celšanu uz to ietaupījumu rēķina, ko dod viņu darbinieku algām uzliktā nodokļa samazinājums. Šis nodokļa samazinājums jāpārliek darbinieku algu pieaugumā kaut vai tāpēc, lai mīkstinātu šiem darbiniekiem izdevumu pieaugumu par nokļūšanu uz darbu, ja viņiem jābrauc uz darbu personiskajās automašīnās. Viņi jau ir izjutuši to, ka 2018. gads sācies ar nodokļu sloga pieaugumu. Pēc mēneša un vēlāk viņi saņems janvārī nopelnītās un pēc jaunajiem noteikumiem aprēķinātās algas un varēs rēķināt, vai algu pieaugums sedz viņu izdevumu pieaugumu kaut tikai vienā pozīcijā.
Valsts un pašvaldību dotētie sabiedriskā transporta uzņēmumi par braukšanas biļešu cenas pieaugumu tieši 1. janvārī nav brīdinājuši. Šo cenu izmaiņas ir jāsaskaņo ar sabiedrisko pakalpojumu cenu uzraugiem, uzrādot tiem aprēķinus, kāpēc nav iespējama saimnieciskā darbība ar vecajām biļešu cenām, tarifiem u.tml. Ir vajadzīgs laiks, lai savāktu šādiem aprēķiniem vajadzīgos datus un novestu aprēķinus līdz nākamo cenu nosaukšanai.
Degvielas cenu celšana ietekme praktiski visas izmaksas gan ražotājiem, gan mājsaimniecībām. Cenu celšana nav nekas negaidīts, jo tā notiek jau pagājušā gada vidū likumos ierakstītās nodokļu reformas ietvaros. Tomēr to nevarēja iepriekš precīzi izskaitļot, kā veidosies ar transportu saistītās izdevumu pozīcijas atkarībā no tā, kā cenu celšanai centušies pielāgoties dažādi savstarpējo darījumu ķēdēs iesaistītie partneri. Vieni kaut ko darījuši, lai nomainītu benzīnu pret dīzeļdegvielu, otri - lai piekļūtu Krievijas un Baltkrievijas, un tāpat arī Lietuvas un Polijas izcelsmes degvielai, trešie - samazinājuši saimniecisko aktivitāti varbūt pat līdz tās pārtraukšanai. Uzņēmējiem bija daudz par ko domāt un darīt, jo, kā apliecināja Neste Latvija mazumtirdzniecības vadītājs Armands Beiziķis, «tik strauju akcīzes nodokļa pieaugumu degvielai pēckrīzes gados vēl neesam piedzīvojuši».
Valsts dod laiku uzņēmējiem un iedzīvotājiem pielāgoties degvielas cenu celšanai, izstiepjot to līdz 2020. gadam. Šā gada 1. jūlijā akcīzes nodokļa celšana un šī pacēluma aplikšana ar PVN sadārdzinās speciāli lauksaimniekiem pārdodamās dīzeļdegvielas cenu. Pēc tam jāsāk gatavoties uz 2020. gadu noliktajiem degvielas sadārdzinājumiem, bet tik tālu nākotni grūti saredzēt. Līdz tam laikam daudz kas var notikt ar naftas cenām pasaulē, ar eiro kursu, ar pašu eiro utt.
Latvijas valstij lielāki ieņēmumi no augstākiem nodokļiem degvielai nav garantēti, jo samazināsies Latvijā pārdotās degvielas patēriņš un varbūt pat degvielas patēriņš vispār. Par to varētu pat priecāties, ka satiksmes sastrēgumu būs mazāk un ka gaiss tīrāks, bet ekonomikas bremzēšana it kā netika nosaukta par nodokļu reformas mērķi. Savās reformās Latvija velkas aiz Igaunijas, kur nodokļu slogs degvielai jau tagad augstāks un degvielas patēriņš krītot. Degvielas tirgotājus tas skumdina, tāpēc saprotama ir neizpratne, ar kādu par Latvijas un Igaunijas eksperimentiem nodokļu reformēšanā gatavs dalīties Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas padomes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis. Ne viņam vien grūti noticēt, ka uzņēmumu ienākumu nodoklī nesamaksāto naudu Latvijas uzņēmēji ieguldīs pilnīgi jaunās tehnoloģijās, ar kurām bez liela energoresursu patēriņa saražos milzum daudz preču un pakalpojumu.