Salīdzinot publiski pieejamos t.s. oligarhu lietas materiālus ar t.s. Jaundžeikara lietas materiāliem, rodas nopietnas aizdomas, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 2011. gadā varētu būt veicis nesankcionētu Saeimas deputāta Aināra Šlesera noklausīšanos.
Proti, atbilstīgi t.s. oligarhu lietas materiāliem, Augstākā tiesa akceptējusi A. Šlesera noklausīšanos līdz 2011. gada 6. martam, turpretī t.s. Jaundžeikara lietas gala dokumentā nepārprotami rakstīts, ka KNAB vēl 2011. gada maija sākumā «operatīvo telefonsarunu noklausīšanās termiņu» «attiecībā uz Aināru Šleseru» pagarinājis uz mēnesi.
Atmaskojošā prezentācija
Parlamentārās izmeklēšanas komisija, kuras uzdevums ir izpētīt arī «pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr. 16870000911» (t.i. - oligarhu lietā), 18. decembrī uzklausīja Ventspils mēru Aivaru Lembergu. Viņš prezentācijā (pieejama parlamentārās izmeklēšanas komisijas mājaslapā) komisijai atklāja visai šokējošus faktus par šo kriminālprocesu - faktus apkopojuši A. Lemberga advokāti, kuriem ir ļauts iepazīties ar 117 sējumos apkopotajiem materiāliem.
Jāatgādina, ka šīs lietas materiālus var pētīt ļoti šaurs cilvēku loks un, piemēram, KNAB vairākkārt ir noraidījis Neatkarīgās lūgumu ļaut iepazīties ar lietu, par kuru visi runā, bet kaut kādus dokumentus ir redzējuši tikai daži.
Ventspils mērs ar faktiem no krimināllietas materiāliem pamatoja savu viedokli, ka t.s. oligarhu lieta bija politiskās «propagandas un izrēķināšanās ierocis» un daudzi notikumi šīs lietas ietvaros ir «politisks šovs» un blefs, kas turklāt tika pieskaņots konkrētiem politiskiem notikumiem - sākotnēji lai pamatota izskatītos Valda Zatlera rosinātā Saeimas atlaišana.
A. Lembergs nebūt nav vienīgais, kurš tā uzskata, bet atšķirībā no citiem viņa rīcībā ir pavisam konkrēta un pierādāma informācija.
Piemēram, A. Lembergs parlamentārajai komisijai pastāstīja, ka izmeklēšanas tiesnesis Rinalds Silakalns 2011. gada maijā izsniedzis 48 vienādas atļaujas kratīšanām, ar kurām demonstratīvi sākās t.s. oligarhu lieta - atšķīrās tikai uzvārdi vai uzņēmumu nosaukumi.
Šīs demonstratīvās kratīšanas tika postulētas kā neatliekamas un steidzamas, savukārt kratīšanās izņemto priekšmetu apskate daudzos gadījumos veikta tikai pēc vairākiem gadiem. Īsts antirekords sasniegts ar uzņēmējam, Norvēģijas pilsonim Tormodam Stēnem-Johansenam personas kratīšanā izņemtā datora apskati - tā veikta tikai pēc 58 mēnešiem (!). A. Lembergs loģiski secināja, ka kratīšanās izņemtie datori, cietie diski u.tml. nav tik ilgi apskatīti, jo izmeklētāji zinājuši, ka tur nekā nav, un tas ir pierādījums, ka visa lieta bija politisks šovs. «Viņi zināja, ka tur nekā nav, bet bija vajadzīgs - kas? Politiskais šovs,» teica A. Lembergs.
Par šiem faktiem komisijas sēdē šausminājās juridisko zinātņu doktore, Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekle, policijas ģenerāle Ārija Meikališa. «Tās ir šausmas! Tādā veidā izmeklēšana notikt nevar! 34 gadu laikā, kurus esmu par izmeklētāju strādājusi, es nespēju iedomāties, kā var tā izmeklēt! Kā var būt izmeklēšanas tiesneša lēmumi par kratīšanu analoģiski, vienādi? Kā tas var būt? Krata dažādās vietās, un ir dažādas situācijas. Nu, man tas rada ārkārtīgu neizpratni. Ja tas tā ir, tad es gribu teikt, ka [izmeklēšanas] kvalitāte ir zem nulles! Tur pat vārdu «kvalitāte» vispār nevar lietot,» parlamentārās izmeklēšanas komisijai skaidroja viena no lielākajām Latvijas autoritātēm kriminālprocesā.
Saistītas, bet pretrunīgas
Tāpat A. Lembergs pastāstīja, ka Augstākā tiesa 35 reizes (!) akceptējusi tikai divu personu - Aināra Šlesera un SIA Rīgas tirdzniecības osta valdes priekšsēdētāja Ralfa Kļaviņa - noklausīšanos, turklāt attiecībā uz A. Šleseru akceptēta gan telefona, gan slepena nepublisku sarunu noklausīšanās. Atbilstīgi t.s. oligarhu lietas materiāliem, slepeno sarunu noklausīšanos Augstākā tiesa akceptējusi no 2009. gada 6. februāra līdz 2011. gada 6. martam (t.i. - 25 mēnešus).
Tomēr prezentācijā minētais sankcionētās noklausīšanās beigu datums - 2011. gada 6. marts - ir pretrunā ar informāciju, ko var iegūt no ar t.s. oligarhu krimināllietu cieši saistītās t.s. Jaundžeikara krimināllietas materiāliem, kas pagaidām vislabāk atspoguļoti SIA Mediju nams izdevumā Raustītāji.
Jāatgādina, ka bijušo Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāju Dzintaru Jaundžeikaru 2011. gada novembrī apsūdzēja par uzkūdīšanu izpaust valsts noslēpumu, bet bijušo KNAB darbinieci Zandu Liniņu - par valsts noslēpuma izpaušanu. Atbilstīgi prokurores Veltas Zaļūksnes sastādītajam priekšrakstam par sodu, Z. Liniņa 2011. gada 3. maijā (tātad divus mēnešus pēc pēdējā datuma, līdz kuram tika sankcionēta A. Šlesera noklausīšanās) ar sava vīra Austra starpniecību esot izpaudusi Dz. Jaundžeikaram, ka «operatīvo telefonsarunu noklausīšanās termiņš operatīvās izstrādes lietā Nr. 10408 Klauni attiecībā uz Aināru Šleseru pagarināts uz mēnesi».
Tāpat priekšrakstā par sodu teikts, ka Z. Liniņa valsts noslēpumu - ziņas par telefona numuriem, kurus KNAB slepeni noklausās - esot izpaudusi arī 2011. gada vasarā un rudenī līdz pat 1. novembrim. Var izteikt pieņēmumu, ka līdz pat šajā dokumentā minētajam 1. novembrim turpinājās «operatīvā noklausīšanās attiecībā uz A. Šleseru».
Ņemot vērā, ka no t.s. oligarhu lietas materiāliem izriet, ka Augstākās tiesas sankcijas šai operatīvajai darbībai ir izsniegtas tikai līdz 2011. gada 6. martam, rodas aizdomas, ka vēl pēc šī datuma vairākus mēnešus A. Šlesers noklausīts bez Augstākās tiesas sankcijas.
Motivāciju neatklāj
Neatkarīgā noskaidroja, ka informācija par Augstākās tiesas sankcijām noklausīties A. Šleseru ir ņemta no kriminālprocesa Nr. 16870000911 materiālos iekļautās Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča parakstītās uzziņas par 35 gadījumiem, kad akceptēta A. Šlesera un R. Kļaviņa noklausīšanās.
Savukārt I. Bičkoviča uzziņas sastādītājs informāciju ņēmis no Augstākās tiesas sevišķā veidā veicamo operatīvās darbības pasākumu žurnāliem par attiecīgajiem gadiem. Atbilstīgi uzziņai, operatīvās darbības sankcija attiecībā uz A. Šleseru un R .Kļaviņu pēdējo reizi pagarināta 2011. gada 6. janvārī uz diviem mēnešiem.
Pašu Augstākās tiesas motivētu lēmumu lietas materiālos nav, līdz ar to nav zināms, kurš tiesnesis un uz kāda pamata noklausīšanos sāka un kādi noziedzīgi nodarījumi tiesnesim bija likušies tik briesmīgi, lai noklausīšanās tiktu turpināta tik ilgi. Kā parlamentārās izmeklēšanas komisijā norādīja bijušais Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pāvels Gruziņš, lai varētu izpildīt parlamentārās komisijas uzdevumus, īpaši svarīgi būtu uzzināt tieši šo motivāciju.
«Kad tika ierosināta pārbaudes lieta? Kāds tam bija pamats? Kad tika ierosināta izstrādes lieta? Kāds tam bija pamats? Cik reizes te izskanēja par to pagarināšanu - to izstrādes lietas termiņu pagarināšanu. Kāds ir bijis pamats katru reizi šai lietas pagarināšanai? Kāpēc tik ilgu laiku tika meklēts? Atcerieties, te jums kolēģis teica par to iekarināto makšķeri: gaidīs, kas pieķersies. Vai tāds ir mērķis, uzdevums? Nezinu.
Analizējot šos datus, par kuriem es minēju, komisija varētu atrast atbildi - kam tas bija izdevīgi, kas aiz tā slēpjas,» skaidroja P. Gruziņš.
