Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Latvijā

Norauti pirksti un sakropļota seja: Ārsti atklāj patiesību par pirotehnikas traumām

© F64

Tipiskākās traumas, ko gūst iedzīvotāji negadījumos ar pirotehnikas izstrādājumiem, ir norauti pirksti, sadragātas plaukstas, sakropļota seja un acis, norādīja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) pārstāve Aija Lietiņa.

Viņa informēja, ka ik gadu Austrumu slimnīcā naktī no 31.decembra uz 1.janvāri nonāk vairāki cilvēki ar smagām pirotehnikas izstrādājumu izraisītām traumām. Pēc šādām traumām ārstēšanās process parasti ir ļoti ilgs un negadījums visbiežāk atstāj "pēdas" uz visu atlikušo mūžu. Šī iemesla dēļ RAKUS ārsti aicina svētku laikā neaizmirst par drošību, izmantojot pirotehnikas izstrādājumus.

Pēc Lietiņas paustā, divas biežākās kļūdas, kas noved pie negadījumiem ar pirotehniku ir vai nu tas, ka cilvēks laikus neizlaiž spridzekli no rokām vai arī piesteidzas pie nesprāgušas petardes un pārliecas tai pāri, lai apskatītos, kāpēc nekas nenotiek, taču bieži vien tieši šajā mirklī pirotehnika negaidīti nostrādā.

Kā skaidro Austrumu slimnīcas mikroķirurgs Aivars Tihonovs, atkarībā no tā, kā negadījums noticis, cieš vai nu rokas, vai seja un acis, turklāt diemžēl ne vienmēr sprādziena norautos pirkstus iespējams piešūt atpakaļ. "Jāsaprot, ka katra petarde ir spridzeklis. Un, jo lielāka ir sprādziena jauda, jo vairāk ir amputēto ķermeņa daļu, kuras ir sadragātas un nav rekonstruējamas. Ja audi ir sadragāti un apdedzināti, tie nav glābjami. Nereti arī plauksta ir sadragāta un jāvelta visi spēki, lai maksimāli saglābtu to, kas ir palicis, nosegtu visus caurumus un glābtu cietušā dzīvību," stāsta Tihonovs.

Vienlaikus viņš norāda, ka netrūkst arī gadījumi, kad traumu gūšanas iemesls bijis "kliedzošs", piemēram, cilvēks raķeti mēģinājis palaist, turot rokās, raķete laista no daudzdzīvokļu nama balkona vai arī pirms palaišanas raķetes "kājiņa" vienkārši ielikta tukšā, uz zemes novietotā šampanieša pudelē.

Tihonovs arī uzsver, ka pārgalvīga uzvedība, šaujot gaisā svētku salūtu, visbiežāk saistīta ar alkohola lietošanu, turklāt uz pirotehnikas izstrādājumu iepakojuma visbiežāk atainots krāšņs salūts, kas rada asociācijas ar prieku un līksmību, un liek aizmirst par bīstamību. Tomēr ķirurgs atgādina, ka pat vismazākā raķetīte var nodarīt kaitējumu. "Mazjaudīgs spridzeklis, protams, neizraisīs pirkstu amputācijas un neradīs ļoti smagus audu bojājumus, taču var izraisīt nopietnus apdegumus, kaulu lūzumus un, trāpot acī, būt cēlonis redzes zaudēšanai," norāda Tihonovs.

Jaunā gada sagaidīšana ne vienam vien pirotehnikas izstrādājumu cienītājam beidzas Austrumu slimnīcas Oftalmoloģijas klīnikā, kuras vadītāja Kristīne Baumane atgādina, ja pēc degauklas aizdedzināšanas pirotehnikas izstrādājums nenostrādā, nekādā gadījumā nedrīkst tam tuvoties, kur nu vēl skatīties uz to no augšas, jo šāda rīcība var beigties ļoti traģiski.

Baumane stāsta, ka svētku laikā Oftalmoloģijas klīnikā regulāri nonāk arī pacienti, kuriem acī ielidojis šampanieša pudeles korķis. "Korķa radītais trieciens ir tik spēcīgs, ka izraisa nopietnus bojājumus acs iekšienē un nereti cilvēks neatgriezeniski zaudē redzi. Tāpēc šampanieša pudele jāatver uzmanīgi, raugoties, lai tā netrāpa nevienam no klātesošajiem. Un, kad korķis tiek šauts gaisā, labāk aizsegt acis," uzsver Baumane.

Austrumu slimnīcas Apdegumu centra ārsts Sergejs Smirnovs norāda, ka diezgan bieži negadījumi ar pirotehnikas izstrādājumiem noved pie nopietniem apdegumiem. "Pirotehnikas izraisītie apdegumi ir ļoti dažādi. Petardei sprāgstot rokās vai sejā, ādā parasti tiek ietriekts izstrādājumā esošais pulveris un tiek gūti ne tikai termiski, bet arī ķīmiski apdegumi, kas parasti ir dziļi un grūti sadziedējami. Gadās, ka, neuzmanīgi rīkojoties ar pirotehniku, aizdegas drēbes un tiek gūti plaši apdegumi. Ja raķete trāpa logā un izraisa ugunsgrēku, sekas bieži vien ir vēl bēdīgākas," skaidro Smirnovs.

Vienlaikus, pēc viņa paustā, netrūkst arī pacientu, kuri pamanījušies gūt apdegumus, dedzinot brīnumsvecītes. Visbiežāk tieši bērni pieķeras vēl karstajam brīnumsvecītes galam, kas tikko izdedzis. Smirnovs atminas arī gadījumu, kad sieviete bija guvusi nopietnu sejas apdegumu, jo degošu brīnumsvecīti bija ievietojusi šampanieša glāzē.

RAKUS atgādina, ka nopietnas traumas gadījumā nekavējoties jāsauc neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde, zvanot pa tālruni 113. Ja negadījumā ar pirotehniku ir norauts pirksts, tas jāietin sausā, tīrā audumā un jāieliek maisiņā, kurš rūpīgi jāaizsien un jāliek vēsā ūdenī, kurā iepeldināti ledus gabaliņi, nevis ledū. Lai apturētu asiņošanu, jāaizspiež brūce, uzliekot spiedošo pārsēju. Savukārt, ja gūts apdegums, cietusī vieta nekavējoties jādzesē zem vēsa, tekoša ūdens vismaz desmit minūtes, kas palīdzēs mazināt audu bojājumus, bet, ja apdeguma ir lielāks par plaukstas izmēru vai cietusi seja, nekavējoties jāmeklē mediķu palīdzība.