Bergmanis: Būtiski paaugstinātas armijas spējas aizsargāt Latviju
Aizvadītais gads Latvijas aizsardzībai bijis ne tikai straujas izaugsmes laiks, bet arī nopietns pārbaudījums tam, cik ātri un profesionāli aizsardzība var attīstīties, efektīvi investējot nozarei atvēlētos līdzekļus, pauda aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS).
Kā īpaši būtiskus notikumus ministrs izcēla to, ka 2017.gadā aizsardzības budžets sasniedza 1,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP) kas ļāva īstenot vairākus nozīmīgus iepirkumus un būvniecības projektus, tādējādi paaugstinot Nacionālo bruņoto spēku (NBS) spējas aizsargāt Latviju un palielinot atturēšanas potenciālu, tai skaitā uzņemot NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu Latvijā.
Daudznacionālās kaujas grupas klātbūtne Latvijā šogad deva iespēju pilnveidot NBS sadarbību ar sabiedrotajiem, kopīgi piedaloties militārajās mācībās, piemēram, starptautiskajās militārajās mācībās "Sudraba bulta 2017", kas Latvijā norisinājās oktobrī. Kaujas grupas karavīru izmitināšanai Ādažu bāzē tika savlaicīgi nodrošināta nepieciešamā infrastruktūra, kas tiks izmantota arī Latvijas karavīru vajadzībām.
Latvijā izvietoto kaujas grupu vada Kanāda, un to veido vairāk nekā 1000 karavīru no Albānijas, Itālijas, Kanādas, Polijas, Slovēnijas un Spānijas. Nākamgad NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu Latvijā papildinās arī Čehija un Slovākija.
Ar šogad pieejamajiem finansiālajiem resursiem attīstītas Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes mehanizācijai, pretgaisa aizsardzības spējas un kaujas inženieru spējas attīstībai, kā arī Zemessardzes un speciālo uzdevumu spēju stiprināšanai. Vienlaikus arī uzsākta netiešās uguns atbalsta spējas attīstība, skaidroja Aizsardzības ministrijā (AM)
Mehanizētās kājnieku brigādes mehanizācijas projekts ietver nepieciešamā bruņojuma, tai skaitā, ložmetēju, prettanku raķešu "SPIKE", sakaru līdzekļu, komandvadības, infrastruktūras, apmācības un nodrošinājuma sistēmas izveidi.
Mehanizācijas projekta ietvaros Latvija no Lielbritānijas šogad saņēma 31 kaujas izlūkošanas kāpurķēžu bruņumašīnu, un pavisam Latvijai jau ir piegādātas 73 no 123 bruņutehnikas vienībām. Plānots, ka visas 123 bruņumašīnas Latvijai būs piegādātas līdz 2020.gadam.
Sekmējot Zemessardzes spēju attīstību, šogad izveidota 1.Rīgas brigāde, kurā iekļauti Studentu bataljons, 17.kaujas atbalsta bataljons, 19.nodrošinājuma bataljons un divi jauni bataljoni Bauskā un Rīgā.
Šogad turpināta arī paaugstinātas gatavības vienību sagatavošana Zemessardzes bataljonos. Šīs vienības veidos dažādu specialitāšu pārstāvji, un šobrīd uzsākta mīnmetēju un prettanku, inženieru, pretgaisa aizsardzības un snaiperu spēju attīstīšana. Pirmo paaugstinātās gatavības vienību sertifikācija notiks militāro mācību "Namejs 2018" laikā.
Scanpix
NBS profesionālā dienesta karavīri šogad ir piedalījušies vairāk nekā 100 militārajās mācībās un vingrinājumos, no kuriem trešdaļa notika Latvijā. Savukārt Zemessardzē notikušas 1945 apmācības un militārās mācības. Šogad galvenais uzsvars militārajās mācībās tika likts uz komandvadības un operāciju plānošanas spēju pilnveidošanu.
Šis bija trešais gads NBS četru gadu apvienoto militāro mācību ciklā, kas noslēgsies 2018.gadā ar Latvijā līdz šim lielākajām militārajām mācībām "Namejs".
Vērienīgākās militārās mācības Latvijā šogad bija lauka taktisko mācību cikls "Mazais Namejs 2017", kurā piedalījās vairāk nekā 2700 zemessargu un karavīru no visām Zemessardzes vienībām, Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes karavīri, rezerves karavīri, kā arī zemessargi un karavīri no Lietuvas, Dānijas, ASV un Igaunijas. Mācībās tika pilnveidotas bataljona kaujas grupu prasmes aizkavēšanas un aizsardzības operāciju veikšanā, komandpunktu izvēršanā un komandvadības nodrošināšanā.
Dalība Latvijā organizētajās starptautiskajās militārajās mācībās "Summer Shield XIV", "Saber Strike 2017" un "Sudraba bulta 2017" karavīriem deva iespēju pilnveidot militārās iemaņas starptautiskā vidē, veicot uzdevumus kopā ar sabiedroto spēku karavīriem.
Turpinot 2014.gadā sākto karavīru atlīdzības reformu, kuras mērķis ir panākt karavīru atlīdzības konkurētspēju darba tirgū un samazināt atvaļināšanās tendenci, no šī gada 1.oktobra visu karavīru un virsnieku atalgojums tika paaugstināts par 50 eiro.
Šogad ekspluatācijā tika nodotas četras modernas kazarmu ēkas. Aprīlī tika atklāta pirmā kazarmas ēka NBS Aviācijas bāzē Lielvārdē, kas paredzēta līdz 310 karavīru izvietošanai. Augustā durvis vēra divas jaunas kazarmas Ādažu bāzē, un katrā no tām var izvietot līdz 304 karavīrus. Savukārt decembrī tika atklāta Speciālo uzdevumu vienības jaunā daudzfunkcionāla kazarmas ēka, kurā ir ne tikai atpūtas telpas karavīriem, bet arī sporta zāle un apmācību telpas.
Tāpat šogad veikta Ādažu garnizona tehniskā parka pārbūve, to pielāgojot Latvijas bruņoto spēku un NATO sabiedroto spēku bruņutehnikas izvietošanai, apkopei un uzturēšanai. Ādažos arī pabeigta karavīru uzņemšanai paredzēta telšu laukuma būvniecība, un ASV Eiropas iedrošināšanas iniciatīvas projektu ietvaros pilnveidota mācību infrastruktūra.
2018. gadā militārās infrastruktūras attīstībai plānotais finansējums ir 50,3 miljoni eiro. Turpinot attīstīt ar uzņemošās valsts atbalsta sniegšanu saistīto infrastruktūru, Ādažu bāzē plānots pabeigt vēl vienas kazarmas būvniecību un attīstīt noliktavu kompleksu, kā arī uzsākt jaunas kazarmas būvniecību NBS Aviācijas bāzē Lielvārdē. Tāpat tiks turpināta vairāku Zemessardzes bataljonu bāzu rekonstrukcija un attīstība. Attīstot mācību infrastruktūru reģionos, plānots uzsākt nepieciešamās infrastruktūras būvniecību poligonā "Lāčusils" Alūksnes novadā un poligonā "Meža Mackeviči" Daugavpils novadā.
Papildus nacionālajam finansējumam būtisku ieguldījumu militārajā infrastruktūrā Latvijā sniedz gan NATO, gan Amerikas Savienotās valstis, kas ir Latvijas stratēģiskais sadarbības partneris.
Latvija šogad arī ieņēma Baltijas valstu aizsardzības Ministru komitejas prezidējošās valsts statusu. Ar savu darbību, sekmējot Speciālo uzdevumu vienību sadarbību un uzsākot kopīgās Baltijas bataljona lieluma vienības gatavošanu dežūrai NATO Reaģēšanas spēkos 2020.gadā. Tāpat tika turpināts darbs pie sabiedroto spēku robežšķērsošanas procedūru vienkāršošanas Baltijas valstu telpā, kas ir aktuāls jautājums starptautisko militāru mācību norisē.
Šī gada novembrī Latvija pievienojās Eiropas Savienības Pastāvīgajam strukturētās sadarbības (PESCO) ietvaram drošībā un aizsardzībā. PESCO ir virknes Eiropas Savienības dalībvalstu brīvprātīga vienošanās stiprināt sadarbību Eiropas drošības un aizsardzības jautājumos. PESCO dalībvalstis apņemas veikt atbilstošas finanšu investīcijas aizsardzībā, tostarp ekipējuma iegādei, koordinēt aizsardzības plānošanu, lai novērstu spēju iztrūkumu un uzlabotu spēku pieejamību krīžu risināšanai ārpus Eiropas Savienības.
PESCO uzsākšana ir nozīmīgs solis Eiropas Savienības dalībvalstu militāro spēju stiprināšanā. Tas papildinās NATO spējas un sekmēs Eiropas Savienības un NATO praktisko sadarbību.
NBS šogad piedalījušies sešās starptautiskajās operācijās - NATO apmācības operācijā "Resolute Support" Afganistānā, Pret teroristisko organizāciju "Daesh" vērstās starptautiskās koalīcijas Apvienoto spēku militārajā operācijā "Inherent Resolve" Irākā, Eiropas Savienības Apmācības misijā Mali, Eiropas Savienības Jūras spēku Vidusjūrā "Eunavfor Med" militārajā operācija "Sophia", ANO vadītajā Visaptverošajā integrētajā stabilizācijas operācijā Mali "Minusma" un Eiropas Savienības pretpirātisma operācijā "Atalanta".