Jauna versija: Kāpēc uz "Tīnūžu-Kokneses" ceļa mirst tik daudz cilvēku
Lai gan Tīnūžu-Kokneses ceļš ir viens no jaunākajiem, un tā segums viens no labākajiem, Valsts policijas galveno ceļu policistu uztrauc pieaugošā melnā avāriju un traģēdiju statistika uz tā, vēsta raidījums "Bez Tabu".
Tīnūžu-Koknese ceļu 60 kilometru garumā atklāja pirms četriem gadiem. Niecīgajā laika posmā uz tā notikušo avāriju statistika ir asinīm slaucīta: 142 avārijas, 37 cietušie, 16 bojāgājušie.
”Tas ir daudz vienam konkrētam ceļa posmam. Ceļa segums ir ļoti labs, ceļš it kā arī, bet statistika runā pretējo,” nobažījies ir Normunds Krapsis, Valsts policijas (VP) Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks.
Krapsis stāsta, ka ”smago negadījumu iemesli ir iebraukšana pretējā braukšanas joslā, kas saistīta ar apdzīšanas manevru. Tāpat vainīgs ir arī nogurums un iemigšana pie stūres”.
Policijas uzstājība pēc traģiskajām avārijām izcīnījusi tā saucamās ribjoslas, kas nereti uzmodina aizmigušus, modrību zaudējušus šoferus, kuri, pašiem nemanot, iestūrē pretējā braukšanas joslā.
Ezotēriķis un astrologs Ivo Puriņš, skaidrojot asiņaino statistiku, teic, ka laiks, kad šoseju savulaik atklāja, nebija no labākajiem.
”Ļoti daudz pretestību, ļoti daudz faktoru, kas prasīja atklāšanu pārlikt uz citu laiku. Atklāšanas dienā bija stipra pretestība. Ir jāpārvar pretestība. Tas nozīmē, ka kustību uz ceļa grūti kontrolēt. Vadītājam ir grūti kontrolēt automašīnas kustību. Šis ceļš sacīkšu trasei būtu ideāls. Tāpat ceļš atklāts laikā, kad lietas pieprasa pilnveidošanos. Līdz 2020. gadam šis ceļš pilnveidosies,” stāsta I. Puriņš, ielūkojoties tolteku 260 dienu cikla kalendārā.
Tāpat esotēriķis I. Puriņš sāsta, ka vietā, kur izklāts ceļš, ir spēcīga enerģētiskā zona, tas šķērso agrākās svētvietas. “Ja agrāk dzīvnieki centās apiet āderes, tad šis ceļš pārlaists tām pāri,” piebilst I. Puriņš