Pateicoties ģimenes ārstiem par veselo saprātu, veselības ministre Anda Čakša atzina, ka lielākā daļa ģimenes ārstu jau ir pievienojušies gan e-veselībai, gan noslēguši līgumus par valsts apmaksātu veselības pakalpojumu sniegšanu. Tiesa, par to, kāds pavērsīsies laiks, kad visā Latvijā sāks obligāti darboties e-veselība, jau būs atbildīgs premjerministrs Māris Kučinskis, kas uz vairākiem mēnešiem ieņems veselības ministra amatu apvienošanas kārtībā ar saviem tiešajiem valdības vadītāja pienākumiem, un jaunais Veselības ministrijas valsts sekretārs Aivars Lapiņš. A. Čakša no šīs nedēļas ir pirmsdzemdību atvaļinājumā.
No nākamā gada e-veselības lietošana ir obligāta, bet līdz šim ģimenes ārsti nelabprāt pievienojās šai sistēmai, norādot uz vairākiem trūkumiem tās darbībā. Veselības ministrijas dati liecina, ka e-veselībai pievienojušies jau 92 procenti ģimenes ārstu. Ģimenes ārstu pievienošanos e-veselībai, visticamāk, sekmēja Nacionālā veselības dienesta noteikums - slēgt līgumus par valsts finansējuma saņemšanu tikai tad, ja ģimenes ārsts ir pievienojies e-veselībai. «Paldies par kritiku e-veselībai,» saka A. Čakša. Viņa sola, ka e-veselībai nepārtraukti tiks veikti uzlabojumi, sistēma nedrīkst traucēt ģimenes ārsta darbu un, lai palīdzētu, atbildīgie speciālisti aizbraukšot pie katra ārsta.
Vēl līdz gada beigām notiek līgumu slēgšana ar ārstniecības iestādēm par valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem 2018. gadā, un Nacionālā veselības dienesta (NVD) dati liecina, ka līdz šim līgums noslēgts jau vairāk nekā 66 procentiem ģimenes ārstu prakšu. Līgumu slēgšana turpināsies arī nākamā gada sākumā. Visaktīvāk līgumu ar NVD slēdz Vidzemes ģimenes ārsti - to noslēguši jau 85 procenti ārstu. Latgalē līgumu noslēguši 73 procenti ģimenes ārstu, Zemgalē - 70 procenti, savukārt Kurzemē - 54 procenti ģimenes ārstu. Rīgas reģionā pakalpojumu sniegšanas līgumu noslēguši jau 60 procenti ģimenes ārstu prakšu. Līdzšinējā līguma slēgšanas kārtība paredzēja ikgadēju līguma grozījumu veikšanu vai līguma noslēgšanu no jauna, savukārt pašlaik līgumi tiek noslēgti uz trīs gadiem. «Jaunā līgumu slēgšanas kārtība ir vērsta ne tikai uz administratīvā sloga mazināšanu, bet arī nodrošina stabilitāti attiecībā uz ārstniecības iestādes darba plānošanu un attīstību ilgākā laika periodā, kā arī valsts finansējuma saņemšanu,» norāda NVD speciāliste Evija Štālberga. Līguma perioda pagarināšana līdz trīs gadiem neietekmē valsts finansējuma plānošanas procesu - tāpat kā līdz šim finansējums ārstniecības iestādei tiek plānots gadam. Finansējums tiek norādīts katras ārstniecības iestādes individuāli prognozētajā finanšu paziņojumā, kuru nosūta kā līguma pielikumu. Arī turpmāk katru gadu pēc likuma par valsts budžetu izsludināšanas tas tiks nosūtīts no jauna. NVD sola, ka līguma slēgšanā ņems vērā Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas priekšlikumus izmaiņu veikšanai jaunajos līgumos.
Arī NVD uzsver, ka vienlaikus būtiski pieaudzis to ģimenes ārstu skaits, kuri ir noslēguši e-veselības sistēmas lietošanas līgumu - kopumā jau 92 procenti ģimenes ārstu. «Ģimenes ārstu iesaiste ir īpaši svarīga, jo no 2018. gada 1. janvāra darbnespējas lapas un receptes valsts kompensējamo zāļu saņemšanai visām ārstniecības iestādēm būs jāizraksta elektroniski,» saka E. Štālberga.