Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti šodien pēc ilgas diskusijas nolēma neatbalstīt Valsts valodas komisijas vēlmi pastiprināt latviešu valodas lietošanu televīzijā.
Savus radikālos priekšlikumus Valsts valodas komisija bija iesniegusi ar Valsts prezidenta kancelejas starpniecību.
Valsts valodas komisija rosināja Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā noteikt, ka televīzijas raidījumus svešvalodās, izņemot valodas mācību raidījumus, nodrošina ar subtitriem latviešu valodā, bet tiešraides nodrošina ar sinhrono tulkojumu valsts valodā. Tika arī norādīts, ka "šim principam jābūt universālam, un tas jāattiecina ne tikai uz franču un angļu valodu, bet arī uz krievu valodā notiekošām pārraidēm".
Deputāts Oskars Kastēns (LPP/LC), kurš pats ir strādājis televīzijas ziņu raidījumā, jautāja, kā tādā gadījumā, pēc iesniedzēju domām, izskatīsies, piemēram, tiešraide no Saeimas nama par valsts budžeta pieņemšanu vai Valsts prezidenta ievēlēšanu. Vai žurnālistam blakus stāvēs tulks, un viņi abi runās reizē?
Valsts valodas komisiju neapmierina likumprojekta otrajā lasījumā nobalsotā norma, kas nosaka, ka sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa veidotajos un izplatītajos televīzijas ziņu raidījumos svešvalodā nodrošina attiecīgo ziņu kopsavilkumu valsts valodā teksta slīdošās rindas veidā. Pēc Valsts valodas komisijas domām, ziņu raidījumi svešvalodā jānodrošina ar subtitriem valsts valodā.
Saeimas komisijas priekšsēdētāja Ingrīda Circene (JL) atgādināja, ka Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta vadītājs Mareks Gailītis komisijas sēdē apgalvoja, ka prasība televīzijas ziņu raidījumu krievu valodā tulkot latviski slīdošā lentē kavēs ziņu operativitāti, turklāt tulkošanai būs nepieciešams papildu finansējums - 50 000-60 000 latu, ko pašreizējā finansiālajā situācijā būs grūti atrast.
Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore Gunta Līdaka paziņoja, ka tādā gadījumā TV5, visticamāk, atteiksies no ziņu raidījumu veidošanas, jo tas būs pārāk dārgi. Rezultātā tie Latvijas iedzīvotāji, kuri neprot latviešu valodu, un tādu esot vismaz 20%, dzīvos Krievijas televīziju informatīvajā telpā un nesaņems adekvātu informāciju par to, kas notiek Latvijā.
Gan Valsts valodas komisija, gan "Pilsoniskā savienība" rosināja likumā noteikt, ka vismaz 30% audiovizuālo darbu jābūt ne tikai Latvijā veidotiem, kā to patlaban paredz likumprojekta otrā lasījuma redakcija, bet latviešu valodā. Deputātu sajūsma noplaka, kad tika atgādināts Satversmes tiesas spriedums, ar kuru tika atcelta valodu lietošanas reglamentācija komerciālajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos. Tikai deputāte Liene Liepiņa (JL) pauda viedokli, ka "latviešu valodas lietošanas dēļ televīzijā vajadzētu vēlreiz vērsties Satversmes tiesā".