Cik gan bieži Latvijā ir bijuši "balti" Ziemassvētki?
Pēdējos gados arvien biežāk ir novērojami gadi, kuros nesagaidām “baltus” Ziemassvētkus, un pēdējos desmit gados ir bijuši pat 4 Ziemassvētki (2006., 2013., 2015. un 2016. gadā), kas visā Latvijā ir pavadīti bez sniega, informē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.
Visbiežāk Ziemassvētki bez sniega tiek pavadīti Baltijas jūras piekrastē - Pāvilostā laika posmā no 1981. gada pat gandrīz katrus otros Ziemassvētkus. Savukārt Alūksnes un Vidzemes augstienēs tikai 11% gadījumos Ziemassvētkos nav bijis sniega.
Sinoptiķi arī norāda, ka lielākā daļa domājot par “baltiem” Ziemassvētkiem, iztēlojas nevis plānu, pāris centimetrus biezu sniega kārtiņu, bet gan biezu sniega segu ar kupenām, kas līdzinās skatam no Ziemassvētku pastkartēm. Tādēļ apskatam arī varbūtību, ka sniega sega Ziemassvētkos ir biezāka par 5 cm. Kopš 1981. gada visbiežāk šādi Ziemassvētki ir bijuši Alūksnes augstienē - 66% gadu, savukārt visretāk Baltijas jūras piekrastē, kur tik bieza sniega sega ir aptuveni reizi piecos gados. Tomēr visbiezākā sniega sega pēdējos 36 gados ir novērota Baltijas jūras piekrastē - 1981. gada otrajos Ziemassvētkos Vendzavā bija 51 cm bieza sniega sega, bet vidēji Latvijā vissniegotākie Ziemassvētki bija 2010. gadā, kad vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 30,6 cm, Rucavā sasniedzot pat 47 cm.
SCANPIX
Vidējā gaisa temperatūra Latvijā Ziemassvētkos klimatiskās standarta normas periodā (1981.-2010. gads) svārstās no -5,5°C pašos valsts ziemeļaustrumos līdz -0,3°C Baltijas jūras piekrastē. Kas nozīmē, ka lielākoties šajos svētkos tiek novēroti ziemīgi laika apstākļi, tomēr gadu no gada gaisa temperatūra var būt krasi atšķirīga. Starpība starp pēdējos 36 gados novēroto minimālo un maksimālo gaisa temperatūru ir 41,8oC. Vissiltākie Ziemassvētki bija pērn, kad Kolkā 26. decembrī gaisa temperatūra sasniedza +10,3oC, savukārt viszemākā gaisa temperatūra -31,5oC tika novērota 1996. gadā Zosēnos.
Divas reizes laika periodā no 1981. gada Ziemassvētkos tika novērotas vēja brāzmas, kas sasniedza stipras vētras spēku (vēja brāzmu ātrums >25 m/s), un abas reizes tās tika novērotas Ventspilī - 2003. gadā tika novērotas vēja brāzmas 27 m/s, bet 2011. gadā maksimālo vēja brāzmu ātrums sasniedza 25 m/s. Savukārt 10 reizes maksimālās vēja brāzmas kādā no novērojumu stacijām sasniedza vētras spēku (vēja ātrums >21 m/s).