Šā gada novembris ar 1603 jaundzimušajiem saglabā pēdējo pāris gadu laikā uzņemto dzimstības sarukuma tempu.
Dzimstība pašsaprotami seko cilvēku labklājības un vēl vairāk - labklājības gaidu svārstībām tajās robežās, kādas atļauj bērnu radīšanai atbilstošā vecumā esošo iedzīvotāju skaits valstī vai kādā citā teritoriālajā vienībā. Latvijā šie parametri ļāva uzšūpot jaundzimušo skaitu novembrī līdz 1694 bērniem 2015. gadā, pēc kura sākās lejupslīde: -45 jaundzimušie 2016. gada novembrī pret iepriekšējo gadu, vēl -46 jaundzimušie šā gada novembrī atkal pret iepriekšējo gadu un -91 kopā pret lokālo rekordu. Visa atjaunotās Latvijas Republikas pastāvēšanas perioda 1865 jaundzimušo rekords nāk no treknajiem gadiem, bet 1997. gada minimumu ar 1263 jaundzimušajiem novembrī saprast grūtāk: bankas Baltija sabrukuma un vispār banku krīzes ietekmei tik tālu nevajadzēja vilkties, bet Krievijas 1998. gada krīze vēl tikai brieda.
Ekrānšāviņš no avīzes
Kopš dzimstības rekorda sasniegšanas jau ir pagājis pietiekami ilgs laiks, lai neapstrīdamu ietekmi uz jaundzimušo skaita salīdzinājumu toreiz un tagad atstātu Latvijas iedzīvotāju skaita sarukums kopumā un bērnu radīšanai piemērotā vecumā esošo cilvēku skaita sarukums jo īpaši. Vecumā starp 25 līdz 29 gadiem esošo cilvēku kopskaits Latvijā sarucis no 151 tūkstoša 2008. gadā līdz 137 tūkstošiem šā gada sākumā. Vīriešu un sieviešu skaits cilvēku kopskaitā un tā kritumā dalās apmēram uz pusēm, tāpēc potenciālo māšu skaits tikai šajā vecuma grupā izrādās sarucis par septiņiem tūkstošiem. Dzimstības intensitātes koeficienti pēdējos gados pieauga, bet tie bija gadi pēc šo rādītāju pazemināšanās sakarā ar krīzi. Tagad koeficienti atkal ir apmēram 2008. gada līmenī un liek dzimstībai sekot potenciālo vecāku skaita izmaiņām.
Mēs esam pie robežas, aiz kuras dzimstība saruks ļoti strauji, atkārtojot dzimstības sarukumu pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā. Toreizējā pāreja no sociālisma uz kapitālismu prasīja no cilvēkiem tik daudz spēka, ka bērnu radīšanai spēka neatlika. Tagad pielāgošanās kapitālismam pabeigta, bet tūlīt pat nāksies pielāgoties vai nu ļoti mazapdzīvotai Latvijai, vai imigrantu masu ienākšanai, vai abiem šiem apstākļiem pamīšus. Ar šādām nojautām iespējams izskaidrot pavērsienu uz dzimstības samazināšanos precīzi deviņus mēnešus pēc tagadējās Latvijas valdības izveidošanas.
Citiem vārdiem sakot, tagadējā valdība no savas darbības sākuma vismaz līdz šā gada pavasarim nebija spējusi pārliecināt sabiedrību par savu prasmi vadīt gaidāmās pārmaiņas. Dzimstības svārstības ir rādītājs cilvēku noskaņojumam pirms 9 līdz 12 mēnešiem.