Sabiedrības integrācijas fonds vērsies policijā par biedrības Es redzu īstenotu projektu Citāda Latvija ar aizdomām, ka projekts nemaz nav īstenots un, iespējams, notikusi krāpšana. Projektā ieguldīto starptautisko finansējumu – vairāk nekā 30 000 eiro – nācies atmaksāt, un tas izdarīts no valsts budžeta naudas. Savukārt biedrības Es redzu vadītāja Aivija Bārda Neatkarīgajai apgalvo, ka projektā paredzētās jauniešu integrācijas nometnes ir notikušas un atskaites par to fondam iesniegtas, taču policijas iesaiste ir saistīta ar cilvēkiem, kuri vēlas atriebties organizācijai.
Aiviju Bārdu Latvijas sabiedrība iepazina vairāk pēc pašaizliedzīgās cīņas par sava dēla izglītošanās iespējām - dēls Georgs ir neredzīgs, un šī iemesla dēļ, pēc A. Bārdas stāstītā, viņu neuzņēma ģimnāzijā. A. Bārda vada nevalstisku organizāciju Es redzu, kuras juridiskais nosaukums tagad ir Es redzu Baltija. Saskaņā ar Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) informāciju, 2014. gada jūlijā fonds apstiprināja projektu par veselīga dzīvesveida un sporta aktivitāšu pieejamības veicināšanu bērniem un jauniešiem ar redzes invaliditāti Latvijas reģionos. Projekta tiešā mērķa grupa bija neredzīgi un vājredzīgi bērni un jaunieši, kuriem ikdienā ir problemātiski vai neiespējami nodarboties ar dažādiem sporta veidiem informācijas trūkuma un vides nepieejamības dēļ. Septembrī ar biedrību Es redzu noslēdza līgumu. Kā projekta sadarbības partneri norādīti Drobakas pašvaldība (Norvēģijā) un Kuldīgas novada pašvaldība. Finansējumu šim projektam piešķīra Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta ietvaros, proti, naudas devēji ir Norvēģija, Islande vai Lihtenšteina. Projekta kopējās izmaksas ir 58 214,90 eiro, no šīs naudas ārvalstu finansētāji maksāja 47 456 eiro, Latvijas valsts budžets - 2497 eiro, savukārt projekta īstenotājiem bija jāatrod arī savs līdzmaksājums - 8260 eiro.
SIF mājaslapā pie šī projekta ir uzraksts Pārtraukts. SIF starptautiskās sadarbības eksperte Madara Mežviete Neatkarīgajai apstiprināja, ka fondam, saņemot atskaites par šo Es redzu projektu, radās aizdomas, ka ir notikusi krāpšana, tāpēc fonds vērsies policijā un ir uzsākta krimināllieta. Lietas būtību skaidro M. Mežviete: «Saņēmām atskaites, un mums radās šaubas par atsevišķu darījumu neatbilstību, par to patiesumu. Tāpat fondam radās aizdomas, ka atskaites varētu būt viltotas.» SIF informē, ka projekta kopējā neatbilstības summa ir 41 461 eiro, no tā ārzemju finansējums granta ietvaros ir 39 388 eiro, tas faktiski nozīmē, ka projekta partneriem, šajā situācijā - norvēģiem, ir atmaksāti turpat 40 000 eiro, jo izmaksas saistībā ar projektu atzītas par «neattiecināmām». Atmaksātājs ir Latvijas budžets. Sīkāku informāciju SIF varēšot sniegt, kad kriminālprocess būs noslēdzies, jo «jebkura papildu informācija, kuru mēs sniegtu, varētu kaitēt kriminālizmeklēšanas procesam».
Aivija Bārda nav pārsteigta par žurnālistu interesi, jo nesen par biedrību un šo situāciju rakstījušas norvēģu avīzes. Viņas skaidrojums ir pilnīgi citādāks nekā SIF amatpersonām. «Projekts pilnībā ir īstenots, un mums par to ir pilnīgi visas atskaites, turklāt mūsu projektus vienmēr atspoguļojusi prese,» sarunā ar Neatkarīgo saka A. Bārda. Turklāt realizētas arī projekta aktivitātes, kurām SIF vairs naudu nepiešķīra, un tas bija Latvijas neredzīgo brauciens uz Oslo. Projektā notikušas četras nometnes. Kāds tad pamats SIF būtu vērsties policijā? A. Bārda skaidro: «Šo projektu atskaites ir ļoti komplicētas, pajautājiet ikvienai biedrībai. Mums nav tāda štata, lai varētu sagatavot šīs atskaites, tāpēc mēs noalgojām vienu personu kā atskaišu rakstītāju, taču šis cilvēks netika galā ar saviem pienākumiem, bet vēlējās saņemt lielu atalgojumu un beigās sāka mūs šantažēt, kā arī vērsās fondā atriebības nolūkā ar sagrozītu informāciju.» A. Bārda policijai ir iesniegusi visus dokumentus, kā arī sola dokumentus nodot arī presei.