Pēc ikgadējās finanšu pārskatu revīzijas Valsts prezidenta kancelejā un Ministru kabinetā (MK), Valsts kontrole (VK) norāda uz nepieciešamību uzlabot šo institūciju darbu finanšu plānošanas un izlietošanas kontroles nodrošināšanā.
Kā aģentūru LETA informēja VK komunikācijas speciāliste Egita Diure, jau pagājušā gada revīzijā VK atklāja, ka Valsts prezidenta kancelejas komandējumu izdevumu atlīdzināšana nav pietiekami caurskatāma, un uzdeva šīs nepilnības novērst.
Neraugoties uz minēto, arī 2009.gadā Valsts prezidenta kanceleja, tāpat kā iepriekš, turpinājusi atlīdzināt komandējumu izdevumus personām, kas nav darba attiecībās ar kanceleju, piemēram, Valsts prezidenta dzīvesbiedrei un kancelejas komisiju locekļiem. Komandējumu izdevumu atlīdzināšana tika organizēta un veikta atbilstoši iekšējam normatīvajam aktam, taču ārējie normatīvie akti 2009.gadā, tāpat kā 2008.gadā, nereglamentēja komandējumu izdevumu atlīdzināšanas principus Valsts prezidentam un viņa laulātajam, kā arī kancelejas oficiālās delegācijas pārstāvjiem un kancelejas komisiju locekļiem, kas nav darba attiecībās ar kanceleju.
VK ieskatā Valsts prezidenta kanceleja nav izlietojusi pēc iespējas efektīvāk un ekonomiskāk budžeta līdzekļus 68 400 latu apmērā, jo rēķinos par ēdināšanas pakalpojumu saņemšanu no SIA "Kuso" nav norādīts saņemto ēdināšanas pakalpojumu veids un apjoms, tostarp ēdināmo personu skaits, kā arī par saņemtajiem pakalpojumiem nebija parakstīti pieņemšanas un nodošanas akti.
Valsts kontroliere Inguna Sudraba aģentūrai LETA atzina, ka revīzijas rezultāti, pēc viņas domām, tikai kārtējo reizi aktualizējuši jautājumu par prezidenta darbību regulējošās likumdošanas pārskatīšanu, jo likums pieņemts jau krietnu laiku iepriekš un tajā būtu nepieciešams daudz detalizētāk atrunāta prezidenta un viņa ģimenes locekļu izmaksu segšanas kārtību no valsts budžeta līdzekļiem.
Kā norādīja Valsts kontroliere, jau iepriekšējās Valsts prezidentes darbības laikā revīzijās ir parādījušies gadījumi, kad tiek izmantoti pakalpojumi un izdevumi, kas nav skaidri likumdošanā paredzēti.
Arī šajā revīzijā diskusijas radījuši prezidenta dzīvesbiedres izdevumi, jo protokols paredz, ka valsts vizītēs piedalās prezidenta dzīvesbiedrs un visi izdevumi tiek apmaksāti no prezidenta kancelejas, tomēr Valda Zatlera darbā ir daudz darba braucienu ar dzīvesbiedres piedalīšanos un normatīvos nav strikti noteikts, ka šādus izdevumus sedz kanceleja.
Tāpat arī Valsts prezidenta komisiju locekļiem komandējumi izdevumi tiek apmaksāti, kaut gan viņiem nav darba attiecību ar Valts prezidenta kanceleju.
Kā uz vēl vienu piemēru, kurš nav noteikts likumdošanā, Sudraba norāda konstatēto līgumu ar "Kuso", kurai katru mēnesi apmaksāts konkrēts ēdināšanas pakalpojumu līgums par 5700 latiem, kas liekot domāt, ka šis uzņēmums nodrošinot regulāru ēdināšanas pakalpojumu prezidenta rezidencē.
Tieši tāpēc visus gadījumus būtu nepieciešams skaidri un caurskatāmi atrunāt likumdošanā, lai ar tiem varētu rēķināties gan prezidenta kanceleja, gan nodokļu maksātāji redzētu to pakalpojumu klāstu, kas nepieciešams prezidenta darbības nodrošināšanai, uzskata Sudraba.
Tikmēr Valsts prezidenta kancelejas Preses dienests izplatījis paziņojumu, kurā citēts VK konstatētais, ka kancelejas 2009.gada pārskats "visos būtiskajos aspektos sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par Latvijas Valsts prezidenta kancelejas finansiālo stāvokli, tā izmaiņām un [..] kancelejas darbības rezultātiem".
"Ziņojumā VK norāda, ka 2009.gada Valsts prezidenta kancelejas komandējumu izdevumi sasniedza 122 706 latus, kas ir par 78% mazāk nekā 2008.gadā. Kā jau vairākkārt Valsts prezidenta kanceleja ir ziņojusi, 2009.gadā Valsts prezidents mazāk devās ārvalstu darba un valsts vizītēs, kā arī, ņemot vērā taupības apstākļus, kanceleja samazināja ārvalstu vizīšu izdevumus, izmantojot lētākus transporta un viesnīcu pakalpojumus," uzsver Valsts prezidenta kancelejas Preses dienestā.
Prezidenta kanceleja arī uzsver, ka VK savā ziņojumā ir atzīmējusi kancelejas 2009.gada izdevumu samazinājumu darbinieku atlīdzībai par 486 620 latiem jeb 28%. "Pērn nav maksātas ne prēmijas, ne piemaksas par vadības līgumiem, bet piemaksas par papildu darbu bija tikai 0,2% apmērā no kopējiem izdevumiem atalgojumam, kas ir par 0,8 procentpunktiem mazāk nekā 2008.gadā. Analizējot deviņu izlasē iekļauto darbinieku mēneša amatalgas 2009.gada 31.decembrī, salīdzinot ar 2008.gada 1.decembri, tās ir samazinājušās par 26%-41%," atsaucoties uz VK, informē Valsts prezidenta kancelejā.
Revīzijas dokumenti arī vēsta, ka 2009.gadā Prezidenta kanceleja ir par 25% ir samazinājusi amata vietu skaitu, bet faktiskais darbinieku skaits samazināts par 15%, salīdzinot to ar 2008.gada 31.decembri.
Prezidenta kanceleja atzīst, ka VK savā ziņojumā ir norādījusi arī uz iespējamiem riskiem, kurus kanceleja jau esot novērsusi vai plāno novērst, piemēram, komandējumu izdevumu atlīdzināšanas kārtības noteikšana ārējos normatīvajos aktos. "Līdz šim tā tika reglamentēta ar iekšējiem normatīvajiem aktiem. Pašlaik spēkā esošais ārējais normatīvais akts, kas reglamentē valsts amatpersonu un darbinieku komandējumu atlīdzināšanas kārtību un apmēru, ir MK noteikumi Nr.219 "Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku darba braucieniem saistītie izdevumi". VPK ir vērsusies Finanšu ministrijā ar lūgumu precizēt MK noteikumus, attiecinot Ministru prezidenta dzīvesbiedres komandējumu atlīdzības kārtību uz Valsts prezidenta dzīvesbiedri," skaidro Prezidenta kancelejas Preses dienestā.
Saistībā ar ēdināšanas pakalpojumu saņemšanu no SIA "Kuso" konstatētās nepilnības Valsts prezidenta kanceleja šā gada sākumā jau esot novērsusi, nodrošinot papildu darba izpildes kontroles apliecinošus dokumentus. Tāpat Prezidenta kanceleja jau pērn rudenī esot novērsusi nepilnības saistībā ar autora līgumiem, kā tas esot norādīts arī revīzijā.
Ievērojot VK ieteikumus, Valsts prezidenta kanceleja sola uzlabot iekšējās kontroles sistēmu attiecībā uz inventarizācijas veikšanu un dokumentēšanu, kā arī nodrošināt dokumentāro pamatojumu par materiālo vērtību likvidāciju.
Savukārt, pārbaudot Ministru prezidenta tiešā pakļautībā esošo Valsts kanceleju un tās pārraudzībā esošo Valsts administrācijas skolu (VAS), konstatēts, ka pastāv šaubas par VAS spēju īstenot noteiktās funkcijas un turpināt patstāvīgu darbu nākotnē. Valsts kanceleja kā VAS pārraudzības iestāde nav veikusi tās darbības izvērtējumu, lai nodrošinātu iestādes noteikto funkciju pildīšanu, kā arī ekonomisku rīcību ar valsts budžeta līdzekļiem.
VAS kopējais finansējums 2010.gadam salīdzinājumā ar 2009.gadu ir samazināts par 42% jeb 73 470 latiem, dotācija resursu izdevumu segšanai ir samazināta par 99% jeb par 145 632 latiem. VAS 2010.gadā plāno segt resursu izdevumus 99% jeb 100 000 latu apmērā no pašu ieņēmumiem - telpu iznomāšanas un mācību organizēšanas. Plānotā ieņēmumu summa ir par 259% lielāka nekā pērn gūtie ieņēmumi, atzīmē VK. Savukārt, salīdzinot tos ar 2008.gadu, pērn pašu ieņēmumi bija samazinājušies par 64% jeb 49 518 latiem.
Valsts kanceleja nav nodrošinājusi caurskatāmu un ekonomisku budžeta līdzekļu izlietošanu atbilstoši paredzētajiem mērķiem, veicot avansa maksājumus VAS 14 744 latu apmērā. Atbildot VAS lūgumu vēstulēm, VAS ir veikusi avansa maksājumus par 2010.gadā plānotajiem Valsts kancelejas semināriem skolas telpās, taču tā nevarēja revidentiem uzrādīt dokumentus, kas tiesiski pamatotu veiktos darījumus.
Finanšu revīzijas veiktas par 2009.gada pārskatu sagatavošanas pareizību, un VK ar atbildīgajām amatpersonām ir saskaņojusi veicamās darbības un termiņus revīzijās konstatēto nepilnību novēršanai. Arī turpmāk VK sola sekot līdzi ieteikumu ieviešanai, pastāstīja Diure.