Nākamgad naudas visiem būs daudz, pat pārāk daudz

Aizejošais 2017. gads nozīmē pāreju no dzīves naudas šļūdoņa gaidās uz dzīvi naudas šļūdonī 2018. gadā un tālāk nezināmu laiku uz priekšu.

Ekonomiskā situācija Latvijā 2017. gada beigās mats matā atbilst paredzējumiem, kādi Neatkarīgajā izteikti 2016. gada 14. janvāra publikācijā Dzīve naudas šļūdoņa gaidās. Tikpat labi tā paša teksta publikācija varēja nonākt avīzē arī nedaudz agrāk, kaut vai 2015. gada 20. decembrī, līdzīgi šim apskatam, kas veltīts 2017. un 2018. gada mijai. Toreiz pāris nedēļu laikā nekas nebūtu mainījies attiecībā pret faktu, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) bija 2015. gada martā sākusi eiro papildemisiju pa 60 miljardiem (ne miljoniem!) eiro mēnesī. 2015. gada beigās atlika saskaitīt, ka emitēts jau gandrīz pustriljons (ne pusmiljards!) eiro. Bija arī paredzams, ka naudas emisija turpināsies, kā tas tiešām notika un notiek. Uz kādu laiku emisijas apjomi pat uzkāpa līdz 80 miljardiem eiro mēnesī, bet no nākamā gada janvāra tikšot vismaz dekoratīvi samazināti līdz

30 miljardiem eiro mēnesī. Tādējādi liekās naudas masas pieauguma temps samazināsies, toties uzkrātās naudas masas ietekme pieaugs un izpaudīsies tieši tā, kā brīdinājām 2016. gada janvārī: «Eiro patiešām iegūtu šļūdoņa īpašības celtņu un cilvēku sadragāšanā, ja ECB emitētu naudu skaidrās, nevis bezskaidrās naudas formā. Pašreizējā eiro emisija nozīmē ciparu maiņu un to daudzuma palielināšanu ECB un ar to saistīto banku datoros, kas taču nekādi neizmaina pat tikai datoru svaru. Bezskaidrās naudas emisija liek rēķināties ar to, ka kādā brīdī sagrautas tiks nevis fiziski redzamās ēkas un jebkādas būves ar un bez cilvēkiem, bet pašreizējās īpašumattiecības ar daudzām citām attiecībām starp fiziskām un juridiskām personām. (..) Nav iespējams paredzēt konkrēto brīdi un veidu, kā eiro nonākšana apgrozībā ne gluži vienā dienā, bet vienā gadā var desmitkāršot cenu līmeni, var novest pie paralēlu naudu parādīšanās un vēl citiem efektiem, no kādiem daudzi izrādīsies pazīstami no Padomju Savienības sabrukuma vēstures.»

Kā uztur eiro vērtību

Eiro papildemisijas veids ir tāds, ka ECB diriģētās eiro zonas centrālās bankas, ieskaitot Latvijas Banku, uzpērk eiro zonas valstu, pašvaldību un privātuzņēmumu izlaistās parādzīmes. Tādējādi parādzīmju pārdevēji tiek pie naudas, kas segta tikai ar parādiem, bet kuras pirktspēja atbilst eiro pirktspējai gan pret precēm un pakalpojumiem, gan pret valūtu. Citiem vārdiem sakot, jau iepriekš emitēto eiro caurmēra vērtība samazinās un pāriet uz jaunemitētajiem eiro. Tas, protams, nenozīmē garantijas, ka tikai un vienīgi ekonomisks segums ir bijis visiem tiem 10,5 triljoniem eiro kopā un to skaitā 994 miljardiem skaidrā naudā, cik ECB bija sadrukājusi līdz 2015. gada martam, kad tika sākta parādu pārpirkšana. Ja eiro būtu bijis tikai un vienīgi ekonomisks segums, tad Eiropas valstīm un valstiņām, Latviju ieskaitot, nebūtu bijis jāvelkas līdzi ASV karaspēkam uz Afganistānu un Irāku un jāizvirzās priekšplānā kā galvenajām Lībijas valsts iznīcināšanā. Tādējādi visu citu valstu vadītājiem tika parādīts, ka arī viņu valstis iznīcinās un viņus pašus nogalinās, ja viņi pienācīgu daļu no valsts bagātībām neieguldīs eiro uzkrājumos. Ja visi ECB emitētie eiro triljoni būtu bijuši jāsakrāmē tikai eiropiešu makos un banku kontos, tad mums jau tagad būtu jāsadzīvo ar nekomfortabli augstu cenu līmeni un zemu eiro kursu. Tagad jautājums nav par to, kā piespiest valstis ārpus eiro zonas uzņemties eiro papildemisijas glabāšanu, bet par to, kā pārliecināt pasauli, ka Eiropa vēl joprojām ir tik spēcīga, ka ārpus eiro zonas esošās valstis nedrīkst mēģināt atbrīvoties no eiro krājumiem.

Cenas peld naudas masā

Eiro papildemisijai piemīt tas pats efekts, kāds jau gandrīz pustūkstoti gadu pazīstams fizikā ar Paskāla mucas nosaukumu. Tas norāda uz zinātnieku, kurš savulaik publiski rādīja, kā visstiprākā ozolkoka muca sasprāgst gabalos no spiediena, ko izraisa daži litri ūdens. Proti, ja muca jau ir pilna ar ūdeni, tas pārnes uz mucas sienām spiedienu, kādu radījis pēc tilpuma neliels, bet toties augsts ūdens stabs caurulē, kas savienota ar mucu.

Tieši tāpat kā neliels daudzums ūdens saplēš mucu, it kā neliela eiro papildemisija izraisa inflāciju, kas pārsniedz šīs emisijas īpatsvaru kopējā naudas masā. ECB atskaites rāda, ka laikā no 2015. gada marta līdz šā gada oktobrim emitēto eiro apjoms bija pieaudzis no 10,5 līdz 11,8 triljoniem eiro kopā un līdz 1,1 triljonam eiro skaidrā naudā tajā skaitā. Tātad pieaugums kopā par 1,3 triljoniem eiro jeb par 12,4% nepilnu triju gadu laikā, bet kāpēc sviesta cena un daudzas citas cenas pēdējā laikā dubultojušās? Atšķiram, piemēram, vēl svaigo Neatkarīgās 13. decembra numuru ar Bauskas novada pašvaldības vadītāju solījumiem beidzot tomēr uzcelt saviem vēlētājiem jau ilgi gaidīto peldbaseinu par spīti tam, ka «trūkst projektētāju, turklāt cenas attiecībā pret iepriekšējo gadu ir faktiski dubultojušās. Likumsakarīgi, ka līdzīgi pieaug arī būvniecības izmaksas. Pat būvuzraudzības pakalpojuma cena ir divas reizes lielāka...» Šāda intervija nav atskaite ar precīziem katra būvdarbu tāmē iekļautā darba izmaksu pieauguma datumiem, taču cenu dubultošanās tendences ir redzamas visiem, kuri vien tās grib redzēt.

2 procenti un divas reizes

Oficiāli atzītais patēriņa cenu kāpums Latvijā un visā eiro zonā tiecas nevis uz divām reizēm, bet uz 2% kā inflācijas mērķi eiro zonā. Latvija, kā jau parasti Eiropas Savienības un eiro zonas pirmrindniece būdama, šo mērķi esot jau pat mazliet pārsniegusi un tagad tikpat sekmīgi virzās uz noteiktajiem 2% inflācijas samazināšanas virzienā.

Par galveno iestādi oficiālās inflācijas skaitļu uzturēšanai spēkā Latvijā tagad kļuvusi nevis Centrālā statistikas pārvalde (CSP), bet Konkurences padome, kas uzklūp jebkuram uzņēmumam vai uzņēmējam, kurš atļāvies atbildēt uz žurnālistu jautājumiem, kāpēc viņš cēlis savas produkcijas cenu ne jau par 2-3% gada laikā, bet par 20-30% pāris mēnešu laikā. Vienīgā uzņēmējiem atļautā atbilde ir tāda, ka uzņēmējs kā brīvs cilvēks brīvā tirgū ceļ cenas vienkārši tāpēc, ka grib vairāk nopelnīt. Uzņēmēji šādu atļauju neizmanto, lai sabiedrības acīs no uzņēmējiem nekļūtu par idiotiem. Publiski pamatot cenu celšanu ar daudzu citu preču, pakalpojumu un nodokļu celšanu uzņēmējiem aizliegts, jo tā esot neatļauta tirgus ietekmēšana. Šāds aizliegums labi saprotams, jo cenu faktiskās celšanas atzīšana un izskaidrošana būtu vēl viens neatvairāms trieciens 2-3% inflācijas kāršu namiņam, kādu šeit uzbūvējusi un katru mēnesi ar jauniem cipariem apkarina CSP. Ar šādu aizliegumu Latvijā ir atgriezusies apmēram 1988. gada Latvijas PSR, kad žurnālistiem un viņu intervētajiem cilvēkiem vairs nebija tieši jāsaskaņo visi jautājumu un visas atbildes ar komunistiskās partijas vai valsts drošības iestādēm, bet vēl nedrīkstēja publicēt visu, ko cilvēki zināja un domāja.

Vieniem dod un citiem nedod

Kāpēc ES ar naudas drukāšanu un tās seku nepamanīšanu tik cieši seko PSRS paraugiem? Vai tā ir neseno notikumu nezināšana, vai - tieši pretēji - pārzināšana un toreizējās pieredzes izmantošana? Atbilde abos gadījumos norāda uz ES sabrukumu, kas neizslēdz iespēju, ka savienībā ir dalībvalstis, kas nolīgušas ECB rīkoties tā, lai šīs valstis vispirms iedzīvotos uz pārējo valstu rēķina.

Ekrānšāviņš no avīzes

Tātad ECB pērk valstu, pašvaldību un firmu parādzīmes, taču Latvijas gadījumā par pirkšanai derīgām atzītas tikai valsts parādzīmes. Nebūt nav tā, ka jebkurš drīkst paņemt no ECB kaut tikai vienu miljardu eiro pret savu parakstu, ka viņš šo naudu aizņemas. Parādzīmju emitentiem ir vajadzīgs kredītreitings, par kura noformēšanu jāsamaksā 0,05-0,06% no aizņēmuma summas uzreiz un jāpiemaksā arī pēc tam (tas ļoti atgādina kreditēšanas paradumus Latvijā pēc valsts neatkarības atjaunošanas pagājušā gadsimta 90. gados).

Lietas būtība ir tāda, ka starp reitinga saņemšanas nosacījumiem ir iekļauts arī tāds uzņēmuma lielums, kādu Latvijā sasniedzis vienīgi Latvenergo. Tas naudu tomēr neaizņemas, jo, pēc uzņēmuma versijas, tam nav vajadzīga lieka nauda, par kuras iegūšanu jāsamaksā vismaz 70-100 tūkstoši eiro uzreiz un pēc tam vēl jāpiemaksā. Tikpat labi var iedomāties, ka Latvenergo nevēlas iepīties tādās nepatikšanās kā kādreizējais Lielvārdes domes priekšsēdētājs Jānis Āboliņš, kurš 2015. gada beigās parakstīja pašvaldības parādzīmi par 200 miljoniem eiro, lai par šo naudu būvētu promenādi gar Daugavu. Tomēr Latvijas valsts iestādes šo darījumu apturēja un pēc divus gadus ilgas minstināšanās sāka kriminālprocesu par J. Āboliņa izdarīto, lai visi saprastu, ka ECB nauda faktiski domāta tikai ES bagātāko dalībvalstu, pašvaldību un uzņēmumu vajadzībām.

Ciktāl naudas drukāšanai vispār ir kaut kāda jēga, tā ir ES nabadzīgāko valstu izputināšana, nopērkot šeit visu, kas šeit atbilst diviem nosacījumiem. Pirmkārt, lai tas būtu kaut kas derīgs un, otrkārt, aizvācams pie pircēja. Uzskatāmākie piemēri šādiem pirkumiem Latvijā ir te vēl atlikušais darbaspēks un kokmateriāli. Ja pircēji var lietot praktiski bezgalīgu daudzumu no zila gaisa radītas, gandrīz bezmaksas naudas, tad ļoti pamatots biznesa plāns ir samaksāt par visu Latvijā atlikušo lietaskoku izciršanu ar mērķi šo baļķu un dēļu kaudzes glabāt Vācijā kaut desmit gadus un pēc tam pārdot desmit vai simt reižu dārgāk atbilstoši eiro inflācijas tempam un lietaskoku deficītam Eiropā. Tikai pavisam nedaudz pārspīlēts turpinājums šai pašai ainai rāda, kā Latvijā palikušie iedzīvotāji aizbāž caurumus savu mājokļu sienās ar izcirtumu vietā saaugušo krūmu zariem. Latvijas valdībai pret šādu scenāriju nekādu iebildumu nav, jo tas nozīmē eiro ieplūšanu Latvijā vēl dažus gadus.

***

Gadu mijas labie vārdi

Māris Kučinskis, Ministru prezidents:

- Nākamais ir Latvijas simtgades gads. Un tas ir gads, kad Latvija piedzīvos pozitīvas pārmaiņas. Tās ir pārmaiņas, kas mazinās sociālo nevienlīdzību, kas palielinās cilvēku ienākumus, kas ļaus mūsu uzņēmumiem attīstīties, kā arī ienākt jaunām investīcijām. Noteikti jāmin arī gaidāmās pozitīvās izmaiņas veselības aprūpē - šī joma būs nākamā gada prioritāte Nr. 1, jo tiks ieviests pilnīgi jauns tās finansēšanas modelis. Daudz kas ir paveikts izglītības sistēmas reformēšanā, jo mums ir svarīga mūsu bērnu nākotne. Esmu pārliecināts, ka mūs gaida ļoti labs gads, vienlaikus uzsverot - lai gūtu panākumus un baudītu labumus, katram no mums ir jādara savs darbs, un tas jādara pēc labākās sirdsapziņas. Mazāk skumsim un vairāk ticēsim!

Dana Reizniece-Ozola, finanšu ministre:

- Kā jau daždien pirms lieliem svētkiem, arī Latvijā šogad tika kārtota saimniecība.

Gaidot simtgades svinības, tika veikti darbi, kas - lai gan svarīgi bijuši - nebija gadiem ilgi darīti. Pārmaiņas izglītībā, papildu nauda veselībai un aizsardzībai, taisnīgāka nodokļu sistēma un mazāka ēnu ekonomika - daži no tiem. Visu šo pārmaiņu mērķi es varētu raksturot vienkārši - lai mēs visi justos drošāk. Par sevi, saviem tuvajiem, par mūsu valsti. Stiprāki pret iekšējiem un ārējiem vējiem un vētrām. Droši par rītdienu un arī tālāku nākotni, kas vēl pie apvāršņa. Mans vēlējums nākamajā gadā ir drošības un pleca sajūta. Lai to sajūtam no tuvajiem un valsts, bet spējam arī paši radīt. Un visi kopā lai dodam to mūsu Latvijai - stiprai un gudrai!