2017. gada 3. ceturkšņa beigās Latvijā bija 17,3 tūkst. brīvo darbvietu un, salīdzinot ar 2016. gada 3. ceturksni, to skaits ir pieaudzis par 3,1 tūkst. jeb 21,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Sabiedriskajā sektorā bija 6,2 tūkst. brīvo darbvietu, privātajā - 11,1 tūkst. No visām Latvijā pieejamajām darbvietām 1,9 % bija brīvas, no tām sabiedriskajā sektorā - 2,1 %, bet privātajā sektorā - 1,8 %. Visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija kvalificētu strādnieku pamatgrupā - 2,7 % un speciālistu pamatgrupā - 2,2 %.
Saskaņā ar CSP metodoloģiju brīva darbvieta ir tā, kurai ceturkšņa beigās pretendents nav izvēlēts un līgums nav noslēgts un darba devējs veic aktīvus pasākumus, lai atrastu tai piemērotu pretendentu, kā arī gatavojas to aizpildīt nekavējoties vai tuvākajā laikā.
3. ceturkšņa beigās Latvijā bija 898,6 tūkst. aizņemto darbvietu, un salīdzinājumā ar to pašu periodu pērn to skaits ir palielinājies par 3,3 tūkst. jeb par 0,4 %. Gada laikā privātajā sektorā aizņemto darbvietu skaits palielinājies par 2,2 tūkst. jeb 0,4 %, sasniedzot 611,5 tūkst. Sabiedriskajā sektorā bija 287,2 tūkst. aizņemto darbvietu, kas ir par 1,1 tūkst. jeb 0,4 % vairāk nekā 2016. gada 3. ceturksnī.
Aizņemto un brīvo darbvietu aprēķiniem CSP izmanto uzņēmumu iesniegtos statistikas pārskatus un Valsts ieņēmumu dienesta datus.
Aizņemto darbvietu skaits pieauga kvalificētu strādnieku pamatgrupā - par 5,1 %, vienkāršu profesiju pamatgrupā - par 4,9 %, iekārtu un mašīnu operatoru pamatgrupā - par 3,2 %, vecāko speciālistu pamatgrupā - par 1,7 %, kvalificētu strādnieku un amatnieku pamatgrupā - par 0,9 %. Gada laikā darbinieku skaits samazinājās pakalpojumu un tirdzniecības darbinieku pamatgrupā (-6,1 %), kalpotāju pamatgrupā (-1,5 %), vadītāju un speciālistu pamatgrupās - par 0,9 %.
Visstraujāk aizņemto darbvietu skaits palielinājās būvniecības nozarē - par 7,3 % jeb 4,2 tūkst. un informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē - par 4,7 % jeb 1,5 tūkst. Savukārt aizņemto darbvietu skaits visstraujāk samazinājās citu pakalpojumu nozarē (-6,2 %) jeb 0,9 tūkst., ieguves rūpniecības nozarē (-3,2 %) jeb 0,1 tūkst., ūdens apgādes nozarē (-2,9 %) jeb 0,2 tūkst., nekustamo īpašumu nozarē (-2,3 %) jeb 0,7 tūkst. un vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības nozarē (-2,0 %) jeb 2,9 tūkst.
2017. gada 3. ceturksnī visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars kopējā darbvietu skaitā bija valsts pārvaldes nozarē - 4,5 %, veselības aprūpes nozarē - 2,6 %, transporta un uzglabāšanas un būvniecības nozarēs - 2,2 %.
No Latvijas reģioniem augstākais brīvo darbvietu īpatsvars 3. ceturksnī bija Rīgas reģionā - 2,3 % no visām darbvietām reģionā (11,7 tūkst.), zemākais - Vidzemes, Zemgales un Kurzemes reģionos.