Valsts kontrole atklāj, cik nekvalitatīva ir studiju sistēma Latvijā

Trūkumi augstākās izglītības finansēšanas sistēmā raisa bažas arī par studiju kvalitāti, vērtējot šīs sistēmas efektivitāti, secinājusi Valsts kontrole (VK).

Revidenti secinājuši, ka kopumā augstākās izglītības finansēšanas sistēma nav efektīva, līdzekļu sadalījumu valsts budžeta studiju vietām diktē augstskolas, nevis valsts, izejot no izvirzītajām attīstības prioritātēm. Tāpat arī akadēmiskā gada laikā līdzekļi tiek pārdalīti starp studiju programmām pēc augstskolu ieskatiem, ko nepietiekami kontrolē gan pašas augstskolas, gan atbildīgās ministrijas, norāda VK.

Problēmas atklātas arī akadēmiskā personāla atalgojuma sistēmā un labāko pasniedzēju piesaistē. Sistēmas ilgtspēju neveicina arī fakts, ka pašlaik neesot pat plāna, kā nodrošināt līdzekļus studiju attīstībai, kad beigsies Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums 2020.gadā, norāda VK.

Revidenti secinājuši, ka augstākās izglītības sistēmas attīstība ir ļoti lēna - tajā drīzāk tiek uzturēts esošais līmenis, nevis veicināta ambiciozu mērķu sasniegšana. Piemēram, eksakto zinātņu studiju finansējumam procentuāli nav plānots būtisks pieaugums, kaut arī tās ir Latvijā prioritāras jomas. Savukārt politikas plānošanā noteiktais augstākās izglītības iestāžu absolventu-bezdarbnieku rādītājs neraksturo absolventu nodarbinātību, jo tiek rēķināts nodarbināto absolventu kopskaits, nevērtējot, vai darbs ir iegūtajā profesijā un nozarē.

Vienlaikus augstākās izglītības finansēšanas sistēma VK ieskatā nerada pārliecību par tās ilgtspēju un nav efektīva. Patlaban tā ir vērsta uz finansējuma nodrošināšanu augstskolām, nevis studijām un uz darba tirgus pieprasījumam atbilstošu speciālistu sagatavošanu, pārliecināta VK.

Revidenti arī norāda, ka nevis ministrijas, bet gan pašas augstskolas nosaka, cik un kādas valsts budžeta studiju vietas būs vajadzīgas. Pašreizējā situācija pieļauj, ka valsts budžeta finansējums studiju vietām akadēmiskā gada laikā tiek pārdalīts studiju programmām pēc augstskolu ieskatiem - bieži tādām programmām, kas nesagatavo speciālistus prioritārajās jomās, piemēram, inženierzinātnēs, IKT, farmācijā un lauksaimniecībā, uzsver VK.

Ministrijas un augstskolas tāpat nav nodrošinājušas kontroli pār budžeta vietām paredzēto naudu, secinājusi VK. Daļa augstskolu nemaz nezinot, cik izmaksā viena speciālista sagatavošana, daļa maksas studijām noteikušas zemāku cenu nekā valsts piešķirtais finansējums budžeta vietai. Liela atšķirība, piemēram, konstatēta doktora studiju programmai "Veterinārmedicīna" - Latvijas Lauksaimniecības universitāte studiju vietai noteikusi gada maksu 3200 eiro, bet valsts budžeta finansējums vienai studiju vietai tiek piešķirts 15 458 eiro apmērā.

Laikā no 2014. līdz 2016.gadam revīzijā iekļautās augstskolas studiju procesam pēc saviem ieskatiem izmantojušas teju sešus miljonus eiro valsts apmaksātajām studiju vietām paredzēto līdzekļu, kas iegūti, neaizpildot valsts budžeta finansētās studiju vietas un pārdalot finansējumu starp dažādu līmeņu un izmaksu programmām, secinājusi VK. Iespējams, augstskolas no budžeta vietu līdzekļiem finansējušas arī maksas studiju vietas, pieļauj VK.

Revidenti arī norāda, ka Latvijā nav izstrādāta vienota akadēmiskā personāla atjaunošanas un pēctecības politika, lai piesaistītu labākos pasniedzējus, kas veicinātu konkurenci un celtu studiju kvalitāti. Atlīdzības sistēma un darba slodzes noteikšanas sistēma ir sarežģīta un necaurskatāma. Vienas slodzes ietvaros darbinieks pilda pat sešu amatu pienākumus, un atalgojums līdzvērtīgām amata vietām par vienu slodzi būtiski atšķiras un nereti nav saistīts ar darba rezultātiem, secināts revīzijā.

Redzot, ka arī ar pašlaik pieejamajiem finanšu līdzekļiem augstākās izglītības sistēmā ir iespējams saimniekot labāk, VK ir sniegusi ieteikumus gan Izglītības un zinātnes ministrijai, gan Kultūras ministrijai un Zemkopības ministrijai. To ieviešanas rezultātā studenti, viņu vecāki un darba devēji varētu būt droši, ka augstākās izglītības sistēma Latvijā savā attīstībā tiecas uz izcilību un sniedz vislabāko izglītību, pārliecināta VK.