Vides ministrs Raimonds Vējonis nosoda un uzskata par valstij kaitējošu premjera Valda Dombrovska rīcību, kurš jau vairākkārt kavē atkritumu apsaimniekošanas likuma pieņemšanu,informē Vides ministrijas sabiedrības informēšanas nodaļa.
Lai arī Vides ministrijas sagatavotais likumprojekts ir akceptēts gan valsts kancelejā, gan Ministru kabineta komitejā, tomēr Dombrovskis bez jebkādas argumentācijas vairākkārt neiekļauj šo likumprojektu izskatīšanai Ministru kabineta darba kārtībā, uzver ministrija.
Vides ministrija dažādu diskusiju un semināru rezultātā ir secinājusi, ka, lai uzlabotu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu ir nepieciešami grozījumi normatīvajā regulējumā. Tādēļ ministrijas speciālisti sagatavoja likumprojektu "Atkritumu apsaimniekošanas likums", kurā precizētas definīcijas, lai nepārprotami ir saprotams, kam ir jāiesaistās atkritumu apsaimniekošanā un kas ir jādara, tāpat ir noteikti visu procesā iesaistīto pušu pienākumi un atbildība, kā arī ir precizēta pašvaldību loma visā procesā, kas sekmēs efektīvāku likuma praktisko piemērošanu.
Kā vēl viens iemesls likumprojekta sagatavošanai ir tas, ka līdz šā gada decembrim normatīvajos aktos jāiestrādā jaunas prasības, ko nosaka jaunā Direktīva par atkritumiem. Tā nosaka, ka valstij ir pienākums precizēt atkritumu apsaimniekošanas darbību hierarhiju, noteikt prioritātes un noteikt konkrētas normas atkritumu šķirošanai, reģenerācijai un savākšanai.
Neapstiprinot šo likumprojektu, pastāv ievērojams risks, ka Latvija nepaspēs savlaicīgi pārņemt Direktīvas prasības, par ko Eiropas Komisija pret Latviju var uzsākt pārkāpuma procedūru.
Jau ziņots, ka pagājušajā nedēļā Ministru kabineta sēdē tika atlikta Atkritumu apsaimniekošanas likuma izskatīšana.
Jaunais Atkritumu apsaimniekošanas likums paredz ieviest vairākas jaunas definīcijas, noteikt jomas, kurām netiek piemērotas atkritumu apsaimniekošanas normatīvo aktu prasības, un atkritumu apsaimniekošanas hierarhijā ietvert atkritumu atkārtotu izmantošanu, pārstrādi un sagatavošanu atkārtotai izmantošanai.
Jaunais Atkritumu apsaimniekošanas likums noteiks kārtību, kādā tiek noteikti atkritumu apsaimniekošanas reģioni, it īpaši saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu, noteiks prasības atkritumu rašanās novēršanas programmu mērķiem, saturam, izstrādes kārtībai, sabiedriskās apspriešanas norisei un pārskatīšanai, kā arī precizēs sadzīves un ražošanas atkritumu apsaimniekošanas norisi.
Likumprojektā ir definēti sadzīves un rūpnieciskie atkritumi. Nav paredzētas būtiskas izmaiņas sadzīves atkritumu apsaimniekošanā, bet tiek paredzēts, ka ražošanas atkritumu apsaimniekošanu organizē šo atkritumu radītājs vai valdītājs.
Likumprojektā ir noteikta valsts un pašvaldību institūciju kompetence atkritumu apsaimniekošanā. Ievērojot to, ka tika likvidēta Bīstamo atkritumu pārvaldības valsts aģentūra, jaunajā likumā noteikts, ka Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs organizē bezsaimnieka bīstamo atkritumu apsaimniekošanu saskaņā ar šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem.
Atkritumu apsaimniekošanas likumprojektā ir noteikta atkritumu apsaimniekošanas plānu izstrādāšanas kārtība. Salīdzinot ar pašreiz spēkā esošo regulējumu, atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā ir jāiekļauj atkritumu rašanās novēršanas programma. Atkritumu rašanās novēršana ir pasākumu komplekss, kurus piemēro, kamēr viela, materiāls vai produkts nav uzskatāmi par atkritumiem, un kuru piemērošanas rezultātā samazinās radītais atkritumu apjoms, tajā skaitā produkta atkārtotas izmantošanas vai produkta ilgākas izmantošanas rezultātā samazinās radīto atkritumu negatīvā ietekme uz cilvēku dzīvību un veselību, vidi, kā arī personu mantu, kā arī samazinās materiālos un produktos esošo kaitīgo vielu daudzums.
Likumprojekts paredz, ka tiks izdoti Ministru kabineta noteikumi par atkritumu apsaimniekošanas plānu un atkritumu rašanās novēršanas programmas saturu, tās sabiedriskās apspriešanas, ieviešanas novērtēšanas un pārskatīšanas kārtību, kā arī atkritumu rašanās novēršanas kvalitatīvie vai kvantitatīvie indikatori.
Jaunajā Atkritumu apsaimniekošanas likumā ir noteikta kārtībā, kādā atkritumu apsaimniekotāji saņem atkritumu apsaimniekošanas atļaujas. Salīdzinot ar pašreiz spēkā esošo Atkritumu apsaimniekošanas likumu, ir precizētas Valsts vides dienesta funkcijas atkritumu apsaimniekošanas kontrolē.
Likumprojektā ir noteikti atkritumu radītāju, valdītāju un atkritumu apsaimniekotāju pienākumi.
Kā ziņots, atkritumu apsaimniekotāji ir šokēti par varas gaiteņos sagrozītu likumu, kas valstij var draudēt ar 50 miljonu latu tiesvedību, aprīļa beigās rakstīja laikraksts "Dienas Bizness".
Vides ministrijas izstrādātajos Atkritumu apsaimniekošanas likuma pārejas noteikumos noteikts, ka pašvaldībām pirms termiņa jālauž ar atkritumu apsaimniekotājiem noslēgtie līgumi.
"Esošā kārtība tiek izbeigta ļoti strauji," uzsver viena no lielākajiem atkritumu apsaimniekotājiem "L&T" vadītājs Reinis Ceplis.
Likums tiek virzīts steigā, jo līdz 12.decembrim jāievieš Eiropas Savienības direktīvas, bet priekšā vēl ir Saeimas brīvdienas un vēlēšanas. Izrādās, likums līdz valdības gaiteņiem nonācis redakcijā, kurā daži likuma panti ir pretrunā iepriekš diskusijās ar iesaistītajām pusēm panāktajam kompromisam, savu sašutumu pauž "Eko Rīga" valdes loceklis Māris Simanovičs.
Pārejas noteikumos teikts, ka līdz 2013.gada 1.janvārim pašvaldībām jālauž tie līgumi, kas ar atkritumu apsaimniekotājiem noslēgti par sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu un uzglabāšanu, nepiemērojot normatīvos aktus par publisko iepirkumu vai neatbilstoši normatīvajiem aktiem par publisko iepirkumu, neņemot vērā, ka tajā brīdī tas bija likumīgi.
Vides ministrijas valsts sekretārs Guntis Puķītis laikrakstam norāda, ka vienmēr kādam kaut kas nepatiks. "Risinājumam jābūt, un nevar būt tā, ka visi apmierināti," skaidro ierēdnis.
Jautāts par līgumu laušanu, valsts sekretārs iebilda: "Bet, ja līgumi slēgti bez iepirkuma procedūras, tad...?"
Lai gan "Veolia" vadītājs Guntars Kokorevičs uzskata, ka šajā ziņā lielākais strīds ir par Rīgas pašvaldību, ar kuru teju visiem atkritumu apsaimniekotājiem līgums saskaņā ar iepriekš pastāvējušo kārtību (kas neparedzēja publisko iepirkumu) noslēgts līdz 2020.gadam, tomēr Ceplis norāda, ka šī skarbā likuma norma skar gandrīz visus Latvijas lielāko pilsētu, piemēram, Ventspils, Jelgavas, Daugavpils, Liepājas, atkritumu apsaimniekotājus. Viņš uzskata, ka likumā vajadzētu paredzēt pakāpenisku pāreju uz jauno kārtību, ļaujot esošajiem līgumiem "beigties" dabīgā ceļā.
Arī Simanovičs uzskata 2013.gadu par negodīgu, jo veiktas būtiskas investīcijas un ieguldīts liels darbs.
Zvērinātais advokāts Aldis Gobzems atzīst, ka ar šādu normu, iespējams, tiek aizskartas ārvalstu investoru intereses. "Sajūtu līmenī man šķiet, ka taisnība 50 pret 50 ir valdības un atkritumu apsaimniekotāju pusē."
Proti, ja atkritumu apsaimniekotājiem būtu līgums ar valsti, tad skaidrs, ka nosacījumi par līguma laušanu uzskatāmi par līgumisku pārkāpumu. Tomēr te ir runa par pašvaldību, un klasiskā izpratnē likuma izdošana līguma dalībniekiem uzskatāma par nepārvaramas varas apstākļiem. No otras puses, jāvērtē, kā šī iecere atbilst normatīviem, kas sargā ārvalstu investīcijas.
Advokāts prognozē, ka noteikti radīsies strīds par ārvalstu investīciju aizsardzību.
Potenciālie uzņēmēju zaudējumi varētu būt no 20 līdz pat 50 miljoniem latu, prognozē Ceplis, skaidrojot, ka šo aprēķinu pamatā ir ne vien nozares dalībnieku iepriekšējos gados ieguldītās investīcijas, bet arī negūtā astoņu gadu peļņa.
"Pēdējā lieta, ko es gribētu, ir nonākt situācijā, kad man kā Latvijas nodokļu maksātājam būtu jāskatās, kā manis maksātā nauda aiziet manam īpašniekam soda naudā par to, ka viņa līgums ir sabojāts," uzsver Ceplis.
Ministru kabineta komitejā akceptētajā likumprojektā, neskatoties uz iebildumiem, saglabāts pārejas noteikums, kas nosaka: ja pašvaldība un sadzīves atkritumu apsaimniekotājs ir noslēguši līgumu par sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu un uzglabāšanu, nepiemērojot normatīvos aktus par publisko iepirkumu vai neatbilstoši normatīvajiem aktiem par publisko iepirkumu, minētais līgums izbeidzams līgumā noteiktajā uzteikšanas termiņā, bet ne vēlāk kā līdz 2013.gada 1.janvārim.
Vides ministrija informē, ka norma par publiskā iepirkuma procedūras piemērošanu sadzīves atkritumu apsaimniekošanā pašreiz spēkā esošajā Atkritumu apsaimniekošanas likumā tika iekļauta 2006.gada beigās. Tādejādi gan pašvaldības, gan sadzīves atkritumu apsaimniekotāji jau vismaz trīs gadus zināja, ka līgumi par sadzīves atkritumu savākšanu, pārkraušanu, pārvadāšanu, uzglabāšanu, kuri ir noslēgti, nepiemērojot publisko iepirkumu regulējošos normatīvos aktus, neatbilst spēkā esošajam regulējumam un tāpēc tie ir izbeidzami.