Sportistu naudas balvām grib noteikt stingrākus rāmjus
Naudas balvas sportā būtu piešķiramas par izciliem panākumiem, nosakot, ka tās pienāktos par olimpiskajos sporta veidos olimpiādēs un paralimpiskajās spēlēs, kā arī pasaules un Eiropas līmeņa spēlēs gūtiem augstiem rezultātiem, iesaka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Sporta federācijas gan tam iebilst un ir arī pret balvās paredzēto summu samazinājumu.
Latvijas Nacionālajā sporta padomē, kurā sprieda par stingrāku kritēriju noteikšanu naudas balvu piešķiršanā, kā arī maksimālo summu pārskatīšanu, panākta konceptuāla vienošanās, Neatkarīgajai pauda IZM Sporta departamenta direktors Edgars Severs, piebilstot, ka lēmums vēl nav pieņemts, jo sporta federācijām bija vairāki iebildumi. IZM vēloties koriģēt šos noteikumus, jo, kopš vienotas naudas balvu piešķiršanas sistēmas ieviešanas 1997. gadā, ir būtiski mainījies sporta nozares finansēšanas modelis - valsts sniedz daudz lielāku atbalstu sportistu sagatavošanai un dalībai augstākā līmeņa sacensībās. Šobrīd spēkā esošais normatīvais regulējums un sasniegumi, par kuriem Ministru kabinets var piešķirt naudas balvas, rada sabiedrībai maldīgu priekšstatu par to, ko Latvijā uzskata par izciliem sasniegumiem sportā. Šai sistēmai ir jābūt motivējošai izcilu sasniegumu gūšanai attiecīgās sezonas un visa olimpiskā cikla nozīmīgākajās sporta sacensībās.
Jaunā IZM piedāvātā kārtība paredz naudas balvas tikai par sasniegumiem šādās sporta sacensībās (olimpiskajos un paralimpiskajos sporta veidos) pieaugušo konkurencē: olimpiskajās un paralimpiskajās spēlēs (1.-6. vieta); pasaules čempionātos (1.-3. vieta); Pasaules kausa izcīņas kopvērtējumā, ja ir seši vai vairāk posmu, un Eiropas - gados, kuros nenotiek olimpiskās spēles (1.-3. vieta). Līdz šim šādas balvas pienācās arī neolimpisko sporta veidu, jaunatnes olimpisko spēļu (U20 un U30 grupā), universiāžu, nedzirdīgo, pasaules karavīru sporta spēļu un policijas čempionātu dalībniekiem. Ieteikts pārskatīt naudas balvu maksimālos apmērus, ņemot vērā ierobežotos finanšu resursus, piemēram, par pirmo vietu individuālajos sporta veidos olimpiādē - 100 000 eiro, paralimpiskajās spēlēs - 50 000 eiro, pasaules čempionātā - 30 000 eiro.
E. Severs teica, ka nākamajā Nacionālās sporta padomes sēdē janvāra sākumā paredzētas diskusijas par vairākiem punktiem: par Eiropas čempionātiem, jauniešu sporta spēlēm, paralimpiskā sporta spēļu naudas sadalījumu (iepriekš bija 70% - sportistiem, 30% - organizācijai, bet IZM iesaka 50:50), kā arī par nedzirdīgajiem paredzētajām balvām.
Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) prezidents Einars Fogelis atzina, ka piekrīt stingrāku kritēriju noteikšanai tajos sporta veidos, kur konkurence ir ierobežotāka. Taču LSFP kopumā neatbalstot versiju, kura paredz balvas tikai olimpiskajiem sporta veidiem un disciplīnām. To jau pierādot kaut vai nesenā motosportista Paula Jonasa uzvara pasaules čempionātā, kas ir unikāls panākums Latvijas sportā. Tāpat padome esot pret junioru vecuma izslēgšanu no šā saraksta. Jo šajā vecumā, kad tiek izlemts - iet pa profesionāla sportista ceļu vai nē -, ir ļoti svarīgs valsts morālais un materiālais atbalsts, it sevišķi tiem jauniešiem, kas nenāk no tām turīgākajām ģimenēm. Padome pilnībā nepiekrītot tam, ka balvām paredzētās naudas summas gandrīz uz pusi samazinātas. Tas nekādi neejot kopā ar pašreizējo ekonomisko situāciju, kas nekādā ziņā nav sliktāka, kā tā bija 1997. gadā, kad šī sistēma izveidota.
E. Fogelis arī norādīja, ka būtu jāizveido ekspertu komisija, kurā būtu arī sabiedrībā pazīstami cilvēki, ne tikai sporta pārstāvji, un tā lemtu par šiem apbalvojumiem, izvērtējot arī ietekmi uz sabiedrību.