Darba devēju zaudējumi, kas saistīti ar nelaimes gadījumu darbavietā, pērn sasniedza 377 044 eiro, kas ir par 38 148 eiro vairāk nekā pērn, liecina Valsts darba inspekcijas (VDI) apkopotie dati par notikušajiem nelaimes gadījumiem darbā 2016.gadā.
Lielāko daļa summas jeb 245 120 eiro ir pēc darba nespējas lapām izmaksātā nauda, 131 424 eiro - zaudējumi, kas radušies sabojāto ražošanas līdzekļu dēļ, bet 500 eiro - sagrauto ēku un būvju vērtība. 2015.gadā ievērojami mazāk zaudējumu darba devējiem radās sabojāto ražošanas līdzekļu dēļ - 56 112 eiro.
Pērn nelaimes gadījumu rezultātā kopumā zaudēta 10 271 darba diena, kas ir mazāk nekā gadu iepriekš, kad tika zaudēta 11 491 darba diena.
Pēc VDI datiem, 2016.gadā lielākā daļa negadījumu notikuši nedrošas cilvēka rīcības dēļ, tostarp darbinieki nebija pievērsuši pietiekamu uzmanību, neievēroja darba drošības noteikumus vai instrukcijas, tāpat daļa darbinieku lietoja nepieļautas vai nepiemērotas darba metodes, nelietoja drošības aprīkojumu, kā arī strādāja alkohola reibumā.
Vienlaikus liela daļa darbinieku cietuši darba organizācijas un ar to saistīto trūkumu dēļ. Daļa cilvēku cietuši, jo bijusi neapmierinoša darbinieku instruēšana un apmācība, bijuši trūkumi darba vadībā un nepietiekoša kontrole, kā arī novērota nepareiza darba tehnoloģijas izvēle. Tāpat darba vietā 84 cilvēki cietuši uzbrukuma dēļ.
Jau ziņots, ka pērn nelaimes gadījumos darbā bojā gāja 38 cilvēki, kas ir par 12 letāliem gadījumiem vairāk nekā gadu iepriekš.
Kā liecina VDI dati, kopumā pērn nelaimes gadījumos darbā cietuši 1849, tostarp 184 cilvēki cietuši smagi, bet 38 cilvēki gājuši bojā. Visvairāk jeb 850 cietušo bijuši Rīgā, Zemgalē cietuši 328 cilvēki, Vidzemē - 262, Kurzemē - 211, bet Latgalē - 198.
VDI informēja, ka lielākajai daļai jeb 97% no cietušajiem bijusi ievadinstruktāža, turklāt 99% procentiem bijusi arī instruktāža darba vietā.
Vienlaikus 64% no cietušajiem bija vīrieši, no kuriem 35 bija gājuši bojā, bet 184 cietuši smagi.