Trokšņi ir slimību un nāves iemesls
Trokšņa radīto kaitīgo seku novērtējumā konstatēts, ka nozīmīgāko ietekmi uz iedzīvotāju veselību Latvijas galvaspilsētā rada autotransporta radītais troksnis, bet atsevišķās teritorijās nozīmīgāko ietekmi rada aviosatiksme un sliežu ceļu transports.
Autotransporta dēļ diskomfortu izjūt apmēram 57 000 iedzīvotāju jeb gandrīz deviņi procenti rīdzinieku, un apmēram 30 000 iedzīvotāju varētu būt būtiski miega traucējumi. Bet kopumā Rīgā iedzīvotāji trokšņa izraisīto veselības traucējumu dēļ ik gadu zaudē 3876 veselīgas dzīves gadus jeb vidēji katrs iedzīvotājs zaudē divas veselīgas dzīves dienas gadā.
Šo indeksu aprēķina, izmantojot darba nespējas rādītāja vērtības: koronāro sirds slimību vai miokarda infarkta slimības gadījums, kura rezultātā nav iestājusies personas nāve; koronāro sirds slimību vai miokarda infarkta slimības gadījums, kura rezultātā ir iestājusies personas nāve.
Rīgas domē sagatavots jauns rīcības plāns vides trokšņa samazināšanai Rīgas aglomerācijā. Plāns sagatavots laika posmam līdz 2022. gadam.
Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva paredz, ka dalībvalstīm ir jāizstrādā un ik pēc pieciem gadiem jāpārskata trokšņu stratēģiskās kartes visām aglomerācijām ar vairāk nekā 100 000 iedzīvotājiem.
Rīgas pašvaldība jau ir īstenojusi dažādus pasākumus, lai samazinātu troksni. Piemēram, 2014. gadā, rekonstruējot Kārļa Ulmaņa gatves pārvadu pār dzelzceļa līniju Rīga-Jelgava, uz šī pārvada abās pusēs tika uzstādīti 3 m augsti prettrokšņa ekrāni, kuru kopgarums ir 846 metri. Trokšņa barjeru izbūve ir uzlabojusi apmēram 13 000 iedzīvotāju dzīves vides kvalitāti.
Līdz 2016. gadam Rīgā tika izveidotas divas tramvaja līnijas (6. un 11. maršruts), kuras atbilst zemās grīdas tramvaju prasībām, un iegādāti zemās grīdas tramvaji. Uzņēmums Rīgas satiksme pašlaik izmanto 26 zemās grīdas tramvajus. Modernizēto tramvaja līniju tiešā tuvumā (līdz 100 m lielā attālumā) dzīvo apmēram 26 000 iedzīvotāju, kuru dzīves vietā tramvaja radītais trokšņa piesārņojuma līmenis ir samazinājies.
Projektējot jaunas B vai C kategorijas ielas (ielas ar intensīvu satiksmi un vietējas nozīmes ielas) vai tās rekonstruējot, ir jāparedz prettrokšņa pasākumi, kā arī noteikts izmantot klusās riepas pašvaldības un sabiedriskajam transportam.
Solījumu vai darāmo darbu sarakstā ir arī Ieriķu-Vietalvas ielas posma, Bauskas ielas-Ziepniekkalna ielas posma, satiksmes pārvada pār dzelzceļa līniju Rīga-Skulte ar pievedceļiem izbūve. Pašvaldība plāno vairāk atbalstīt klusāka autotransporta (elektromobiļu), velotransporta izmantošanu, izstrādāt normatīvus, lai būvētu ēkas ar skaņas izolāciju.
Kamēr tas vēl nav izdarīts, ir konstatēts, ka lielāko ietekmi uz sabiedrības veselību rada trokšņa avotu darbība naktī. Vērtējot autotransporta trokšņa radītās kaitīgās sekas Rīgas pilsētas apkaimēs, tika konstatēts, ka nozīmīgākā ietekme ir novērojama Katlakalna, Skanstes, Grīziņkalna, Centra, Mūkupurva un Avotu apkaimēs, kur viens iedzīvotājs zaudē vairāk nekā trīs veselīgas dzīves dienas gadā. Troksnis būtiski ietekmē arī mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas, kas novietotas pie maģistrālajām ielām, kur trokšņa izplatību nekavē dabiski vai cilvēka veidoti šķēršļi. Mūkupurva apkaimē, kur dzīvo maz cilvēku, trokšņa radītās sekas iedzīvotāju dzīvi ietekmē ļoti būtiski - viņi zaudē 5,4 veselīgas dzīves dienas gadā.
Rīgā ir 424 mājokļi, kuru iemītniekus vairāk nekā citviet pilsētā ietekmē dzelzceļa troksnis. Savukārt augsts aviotransporta radītā trokšņa ietekmes līmenis ir novērojams Imantas apkaimes rietumu daļā.