NBS komandieris: Latvijas armijā dibinās slepenas specvienības

Pamatojoties uz valsts aizsardzības plānu un mainīgo drošības situāciju pasaulē, Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS) nesen veiktas strukturālas izmaiņas, kas paredz dibināt Speciālo operāciju pavēlniecību un slepenas jaunveidojamas vienības, atklāja NBS komandieris Leonīds Kalniņš.

Kalniņš skaidroja, ka nesen veiktās izmaiņas NBS struktūrā realizētas, lai nodrošinātu regulāro spēku vienību un Zemessardzes vienību noteikto uzdevumu izpildi atbilstoši NBS spēju attīstībai. Iepriekšējā struktūra bija novecojusi un neatbilda NBS esošajiem uzdevumiem un spējām, kas nākušas klāt, jaunu spēju attīstībai un stiprināšanai, kā arī noteiktajiem valsts aizsardzības uzdevumiem.

Kalniņš norādīja, ka viens no valsts aizsardzības stūrakmeņiem ir speciālo operāciju spēki. Speciālās operācijas ir tādas militāras darbības, kuras veic speciāli norīkoti, organizēti, apmācīti un ekipēti spēki, izmantojot speciālu taktiku, aprīkojumu un paņēmienus, kas nav raksturīgi konvencionālajiem spēkiem. Šīs operācijas notiek visu veidu un intensitātes konfliktu spektrā neatkarīgi, integrēti vai koordinācijā ar konvencionālo spēku operācijām, lai sasniegtu politiskus, militārus, psiholoģiskus un ekonomiskus mērķus.

Šobrīd speciālās operācijas uzticētas Jura Ušacka komandētajai NBS Speciālo uzdevumu vienībai (SUV), par kuras sastāvu un iespējām plaši netiek runāts, taču aizsardzības nozares vadība regulāri ir slavējusi šīs specvienības augsto novērtējumu no sabiedroto puses.

Vienas no lielākajām izmaiņām NBS struktūrā skars tieši speciālās operācijas, jo plānots izveidot Speciālo operāciju pavēlniecību, kuras pārziņā būs jau pieminētā SUV un vairākas jaunveidojamas specvienības. Topošo specvienību nosaukumi un uzdevumi netiek atklāti, taču Kalniņš norādīja, ka saskaņā ar valsts aizsardzības koncepciju krīzes un kara laikā valdībai jānodrošina informācijas un kibertelpas aizsardzība, izmantojot aktīvus un pasīvus aizsardzības pasākumus, lai nepieļautu iedzīvotāju ārēju ietekmēšanu un valdības rīcības paralizēšanu.

F64

Lai arī par jaunveidojamām specvienībām Kalniņš plašāku informāciju nesniedza, vienas struktūras dibināšanu NBS komandieris apstiprināja - tā būs Zemessardzes Speciālo uzdevumu vienība, kurā dienētu tikai labākie brīvprātīgie Latvijas pilsoņi. Šāda specvienība ar nosaukumu "Vanags" jau pastāvēja laikā no 1991.gada līdz 2003.gadam, kad to iekļāva NBS SUV sastāvā. Nosaukums "Vanags" varētu būt arī atjaunotajai vienībai, bet galīgais lēmums tiks pieņemts 2018.gadā, kad vienība sasniegs sākuma gatavības kapacitāti, paskaidroja NBS komandieris.

Lielu daļu jaunveidojamo specvienību personālu komplektēs no SUV speciālistiem. Ušackis jau iepriekš publiski paziņojis, ka SUV dienošo skaitu tuvākajos gados ir plānots palielināt gandrīz trīs reizes. To tagad apstiprināja arī Kalniņš, taču konkrētu skaitu neminēja.

Speciālo operāciju pavēlniecībā iekļautās specvienības netiks dislocētas vienā vietā, taču daļa no tām atradīsies pašreizējā SUV bāzē Rīgā, Daugavgrīvā. Dažas no vienībām jau ir izveidotas un ir izraudzīts jaunās pavēlniecības komandieris, taču pagaidām oficiāli vēl amatā nav iecelts. Kalniņš gan nekomentēja, vai tas ir Ušackis.

"Topošajās vienībās būs iekļautas funkcijas, kas saistītas ar efektīvāku administrāciju un operāciju izpildi. Nenoliegšu, ka vienībām būs pieejamas jaunas tehnoloģijas, lai bruņotos spēkus kopumā veidotu kā uzvaru nesošus. Speciālo operāciju pavēlniecība tiks attīstīta ļoti ātros tempos, lai savu gatavību sasniegtu līdz nākamā gada beigām. Šīs vienības ir aizsardzības nozares vērtība, un jo mazāk par tām būs zināms publiski, jo labāk valsts aizsardzībai," uzsvēra NBS komandieris.

Līdz ar to plašāku ieskatu par Speciālo operāciju pavēlniecību un tās pakļautībā esošajām vienībām Kalniņš nesniedza, taču uzsvēra, ka speciālo operāciju vienību attīstība ir un paliks viena no armijas prioritātēm.

Reorganizācija skārusi arī Zemessardzi un Sauszemes spēku Mehanizēto kājnieku brigādi. Balstoties uz iedzīvotāju pastiprināto interesi iestāties Zemessardzē, NBS eksperti secinājuši, ka nepieciešams palielināt Zemessardzes kapacitāti un izveidot vēl vienu brigādi - Rīgas brigādi, kuru komandēs Sandris Gauers. Rīgas brigādes sastāvā būs arī divi jauni bataljoni - 13.kājnieku bataljons Rīgā un 53.kājnieku bataljons, kurš dislocēsies Bauskā. Atjaunotās brigādes un 13.bataljona štābi atradīsies bijušajā Linezera slimnīcā. Tāpat Rīgas brigādē iekļauti trīs līdz šim jau eksistējoši bataljoni, kas dislocēti Vidzemes reģionā.

Jaunās reorganizācijas rezultātā daļai Zemessardzes brigāžu bataljonu ne tikai mainīsies juridiskie nosaukumi, bet arī funkcijas, lai gan NBS vadība neuzstās uz vienību karogu maiņu. Jaunā struktūra paredz, ka, piemēram, Mārupē dislocētā 17.Pretgaisa aizsardzības bataljona turpmākais nosaukums būs 17.Kaujas atbalsta bataljons. Savukārt Latgales brigādē ietilpstošā Zemessardzes 31.Aizsardzības no masveida iznīcināšanas ieročiem bataljona funkcijas tiks sadalītas, un turpmāk Rīgas brigādē darbosies Aizsardzības no masveida iznīcināšanas ieročiem rota, bet Vidzemes brigādē būs 31.kājnieku bataljons.

NBS komandieris norādīja, ka visās Zemessardzes brigādēs un NBS Sauszemes spēku Mehanizētajā kājnieku brigādē darbosies apsardzes rotas, kuras nodrošinās valsts aizsardzības objektu taktisko aizsardzību. Līdz šim apsardzes funkcijas veikušie zemessargi darbojās citā statusā. Šādas rotas nepieciešamas, lai nodrošinātu pēc iespējas vienkāršāku un skaidrāku objektu apsardzes vadību.

Izmaiņas Zemessardzē skar arī inženiertehnisko jomu. Kara inženieru galvenais uzdevums ir ienaidnieka aizkavēšanas taktikas veidošana, piemēram, šķēršļu izvietošana un apvidus mīnēšana. Ja līdz šim inženiertehniskās funkcijas koncentrējās tikai vienā bataljonā - 54.Inženiertehniskajā bataljonā -, tad reorganizācijas rezultātā visās brigādēs tiks dibinātas inženieru rotas un 54.bataljonu pārdēvēs par Kaujas atbalsta bataljonu.

Brigāžu līmenī izmaiņas skars arī vienīgo profesionālā dienesta brigādi - Sauszemes spēku Mehanizēto kājnieku brigādi, kurai papildus četriem līdzšinējiem bataljoniem pievienosies kājnieku rezerves bataljons. Ja pašreizējos brigādes bataljonos dien profesionālā dienesta karavīri, tad jaunveidojamo bataljonu veidos tikai rezerves karavīri. Kājnieku rezerves bataljona darbību aktivizēs tikai vingrinājumu un iespējamā apdraudējuma gadījumā, norādīja Kalniņš.