Pašlaik ārpus Latvijas dzīvo jau teju 400 000 Latvijas valstspiederīgo. Ne mazums no viņiem, lai nodrošinātu iztiku ģimenei, devušies strādāt uz citu valsti, bet savu laulāto un bērnus atstājuši dzimtenē. Tomer, kā liecina Latvijas Zvērinātu notāru padomes dati, vien aptuveni ceturtā daļa laulāto pāru gadā nokārto svarīgākās formalitātes, lai šādā modelī būtu garantēta ģimenes juridiskā drošība.
“Pāriem, kam ir bērni, un ģimenei, kurai ir arī īpašumi, ir ārkārtīgi svarīgi parūpēties par juridiskām niansēm attiecībā uz tiesībām rīkoties ar īpašumu vai lemt otra vietā - īpaši, ja vīrs un sieva atrodas katrs savā valstī tāpēc, ka viens no viņiem ilgstoši devies peļņā uz ārzemēm. Situācijas var būt ļoti dažādas. Piemēram, var rasties nepieciešamība pieņemt kādu svarīgu lēmumu attiecībā uz ģimenes mājokli vai kārtot darījumu saistībā ar to. Ja īpašums reģistrēts uz tā laulāta vārda, kurš atrodas citā valstī, šāda situācija var radīt liekus sarežģījumus. Latvijā palikušais laulātais var pēkšņi smagi saslimt, nespējot parūpēties par bērniem. Pat tad, ja ikdienas rūpes par tiem uz laiku, kamēr otrs pieaugušais nokārto visas saistības ārzemēs un atgriežas pie ģimenes dzimtenē, var uzņemties vecvecāki, bez attiecīgas pilnvaras tie ir ierobežoti lēmumu pieņemšanā attiecībā uz bērniem, kas var būt kritiski svarīgi,” stāsta LZNP priekšsēdētājs Jānis Skrastiņš.