Pirks ierīces, kas fiksēs, kuri autovadītāji brauc pie sarkanās gaismas
Valsts tuvākajos gados plāno iegādāties mērierīces, kas konstatē aizliedzošo luksofora signāla neievērošanu un automātiski nolasītu transportlīdzekļu reģistrācijas numura zīmes.
Saskaņā ar satiksmes drošības plānu 2017.-2020.gadam līdz 2020.gadam plānots iegādāties tehniskos līdzekļus, kas konstatē konstatē aizliedzošo luksofora signāla neievērošanu. Pirms šādu automatizētu ierīču iegādāšanās plānots veikt izpēti par nepieciešamību grozīt normatīvos aktus, kā arī sagatavot priekšlikumus piemērotākajam iekārtu finansēšanas modelim. Finansējuma apjoms šādu ierīču iegādei tiks noteikts pēc izpētes.
Tāpat plānots iegādāties ierīces, kas veic automātisku transportlīdzekļu reģistrācijas numura zīmju nolasīšanu. Ar šādām ierīcēm būs iespēja automātiski konstatēt vai transportlīdzeklis ir meklēšanā, apdrošināts un vai tam izieta tehniskā apskate. Plāns paredz, ka tuvākajos trīs gados kopumā tiks iegādātas trīs šādas ierīces un tās varētu izmaksāt aptuveni 150 000 eiro.
Valsts policijas (VP) Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis aģentūrai LETA skaidroja, ka šīs iekārtas uzstādītu policijas automašīnās un tās automātiski konstatējot tuvumā esošo transportlīdzekļu numura zīmes ātri vien savienosies ar datu bāzēm, lai pārbaudītu vai nav pārkāpumi. Ja sistēma konstatētu pārkāpumus, tad autovadītājs vēlāk saņemtu paziņojumu par sodu. Šobrīd automašīnā sēdošajam policistam šie numuri jāievada manuāli un tas aizņem laiku.
Kaspars Krafts/ F64 Photo Agency
Plāns paredz arī virkni citus tehniskus risinājumus, lai efektīvāk kontrolētu satiksmes drošību. Tā, piemēram, iecerēts iegādāties portatīvos autotransporta svarus, lai kontrolētu autopārvadājumus. Plāns arī paredz pirkt elektrovelosipēdus ar kuriem veiktu satiksmes uzraudzību apdzīvotās vietās un kontrolētu vai citi satiksmes dalībnieki neapdraud velosipēdistus.
Tāpat viens no risinājumiem ir vidējās kustības ātruma radaru ieviešana. Šīs iekārtas konstatētu transportlīdzekļa vidējo braukšanas ātrumu. Sistēma darbojas šādi - šķērsojot konkrētu ceļa posma robežu pirmā mērierīce nofotografē automašīnas numurzīmi un piefiksē šīs robežas šķērsošanas laiku, savukārt izbraucot no konkrētā ceļa posma transportlīdzeklis atkal tiek nofotografēts. Pēc tam ar atbilstošu metodoloģiju tiek aprēķināts ar kādu vidējo ātrumu transportlīdzeklis pārvietojies konkrētajā ceļa posmā un salīdzināts ar šajā vietā oficiāli atļauto braukšanas ātrumu.
Pirms šādu ierīču ieviešanas līdz nākamā gada beigām plānots veikt izpēti par nepieciešamajiem grozījumiem, lai šāda sistēma leģitīmi varētu darboties. Tāpat būs jāizvēlas efektīvākais finansēšanas modelis un reāli šādas ierīces varētu iegādāties 2019.gadā, norādīja Krapsis.
Pagaidām efektīvākie tehnoloģiskie risinājumi satiksmes drošībā ir stacionārie un pārvietojamie fotoradari, kā arī netrafaretās automašīnas.
Uz Latvijas ceļiem kopumā darbojas 55 stacionārie fotoradari. Savukārt 2018.gadā uz ceļiem parādīsies vēl 40. Ar šo mērierīču uzstādīšanu nodarbojas CSDD. Pirmie stacionārie fotoradari tika izvietoti 2015.gada februārī. Visi stacionārie fotoradari ir apdrošināti.
No 21.novembra papildus stacionārajiem fotoradariem sākta ceļu satiksmes uzraudzība ar VP 12 jaunajiem pārvietojamajiem fotoradariem.
Tāpat ceļu policija šogad saņēma 40 jaunas netrafaretās automašīnas.