2017.gads, iespējams, būs viens no karstākajiem gadiem novērojumu vēsturē
Šis gads, kurā tika novērotas vairākas postošas viesuļvētras un plūdi, kā arī spēcīgi karstuma viļņi un sausums, ļoti iespējams, būs viens no trim viskarstākajiem gadiem novērojumu vēsturē, vēsta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.
Nesamazinājās iepriekš novērotās izmaiņu tendences dažādiem ilgtermiņa klimata pārmaiņu indikatoriem, piemēram, oglekļa dioksīda koncentrācijas pieaugums, jūras līmeņa paaugstināšanās un okeāna ūdens paskābināšanās. Arktikas ledāju platība turpināja būt mazāka par ilggadīgā perioda vidējo platību, savukārt iepriekš stabilais Antarktikas ledāju apjoms šogad bija tuvu rekordzemam līmenim.
Ekrānšāviņš no LVĢMC
Pasaules Meteoroloģijas organizācija provizoriskajā ziņojumā par klimatu norāda, ka globālā vidējā gaisa temperatūra laika posmā no 2017. gada janvāra līdz septembrim bija aptuveni 1,1oC augstāka nekā pirms industrializācijas periodā. Spēcīgā El Ninjo ietekmē 2016. gads visticamāk paliks, kā viskarstākais gads novērojumu vēsturē, bet 2017. un 2015. gadi būs nākamie divi karstākie gadi (šobrīd vēl precīzi nevar pateikt, kurš būs otrais un trešais karstākais gads). Ļoti ticams, ka laika posms no 2013. līdz 2017. gadam būs karstākā piecgade novērojumu vēsturē.
Latvijā šī gada periods no janvāra līdz septembrim nav starp pašiem siltākajiem un jūlijs bija pat viens no aukstākajiem jūlija mēnešiem novērojumu vēsturē. Kopumā PMO ziņojumā apskatītajā laika periodā vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija par 0,1oC augstāka nekā klimatiskā standarta perioda (1981.-2010. gadu periods) norma. Savukārt nokrišņu daudzums vidēji valstī šī gada pirmajos 9 mēnešos par 8% pārsniedza normu.