Saistībā ar kratīšanu Latvijas Televīzijas (LTV) žurnālistes Ilzes Naglas dzīvoklī un sevi par Neo dēvējušās personas aizturēšanu vairāk nekā 120 Latvijas žurnālistu parakstījuši atklātu vēstuli, pieprasot izmaiņas likumdošanā, lai mazinātu iespēju vajāt žurnālistus un stiprinātu vārda brīvību.
Žurnālisti kopš vakardienas vāc parakstus, lai atklāto vēstuli nākamās nedēļas sākumā nosūtītu Valsts prezidentam Valdim Zatleram, Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Saeimas Juridiskajai komisijai.
Žurnālistu parakstītajā vēstulē norādīts, ka pēdējo dienu notikumi ir atgādinājuši par šķēršļiem, ar kādiem informācijas ieguvē saskaras žurnālisti, kā arī centieniem apiet vienu no žurnālistu darbības pamatprincipiem - avotu aizsardzību.
Atklātajā vēstulē teikts, ka Naglas gadījums ir tikai viena, bet ārkārtīgi satraucoša detaļa garā notikumu ķēdē. "Jau ilgākā laika periodā mēs novērojam satraucošu tendenci - arvien vairāk sabiedrībai nozīmīgas informācijas pazūd zem slepenības, ierobežotas pieejamības un komercnoslēpumu grifa. Žurnālistiem, lai spētu pildīt savu pienākumu un vispusīgi informētu sabiedrību, regulāri jāsaskaras ar dažādu iestāžu prasībām atklāt informācijas avotus. Medijos strādājošajiem nākas rēķināties ar ierosinātiem kriminālprocesiem un tiesu darbiem," teikts vēstulē.
Žurnālisti uzsver, ka kratīšana Naglas dzīvoklī ir raisījusi jaunas bažas par Latvijas žurnālistu spējām pildīt savus pienākumus.
"Notikušais uzskatāms par Preses likuma 22.panta pārkāpumu, jo tajā noteikts, ka uzrādīt informācijas avotu žurnālistam var likt tikai ar tiesas lēmumu. Papildu bažas rada fakts, ka, izņemot Naglas datoru un citus informācijas nesējus, varas iestāžu rīcībā nonākusi informācija arī par citiem žurnālistes informācijas avotiem, kuriem nav saistības ar Neo lietu. Tas var iebiedēt iespējamos informācijas avotus, kuri vairs nebūs droši par savu anonimitāti. Avotu uzticamības zudums būtu jauns trieciens Latvijas mediju videi, kas pēdējo gadu laikā piedzīvojusi smagu krīzi. Viens no žurnālistikas vājajiem punktiem ir arī nepilnības likumdošanā, kas apgrūtina mediju ikdienas darbu," teikts atklātajā vēstulē.
Žurnālisti aicina nākt klajā ar konkrētām izmaiņām likumdošanā: ņemot piemēru no Zviedrijas, preses likumā uzlikt žurnālistiem par pienākumu aizsargāt savus informācijas avotus, izņemot smagu noziegumu gadījumos; izslēgt no Krimināllikuma 157.pantu par neslavas celšanu, kas ļauj uzsākt individuālu krimināltiesvedību pret žurnālistu; Likumā par presi un Elektronisko mediju likumā iestrādāt normu, kas noteic, ka pret žurnālistu nevar vērsties privāti, ja viņš pildījis redakcijas uzdevumu.
Žurnālisti norāda, ka ar šādu likuma normu ieviešanu palielināsies arī prasības pret žurnālistiem. "Tā dēvētais Neo gadījums ir papildus mudinājums žurnālistu profesionālajā vidē sākt diskusijas par daudziem nopietniem jautājumiem. Taču šobrīd ir nepieciešama nekavējoša rīcība. Pretējā gadījumā turpinās ļodzīties jau tā novājināto mediju pamati," teikts vēstulē.
Kā ziņots, Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa šodien atteikusi pieņemt Latvijas Televīzijas (LTV) ģenerāldirektora Edgara Kota parakstītu sūdzību par tiesas akceptu veikt kratīšanu "De facto" žurnālistes Ilzes Naglas dzīvesvietā.
Atteikumu pieņem iebildumus tiesa pamatojusi ar to, ka LTV nav procesa dalībnieks, aģentūru LETA informēja tiesas priekšsēdētājas palīgs Kaspars Sadauskis. Pēc viņa teiktā, neilgi pēc atteikuma pieņemt LTV sūdzību ar iesniegumu tiesā šodien vērsusies pati žurnāliste, lūdzot tiesu izsniegt viņa tiesas lēmuma norakstu, kā arī atcelt lēmumu par kratīšanas likumību.