Tuvākajā laikā iesniegs informatīvo ziņojumu par VDK izpētes komisijas darbu

© Dmitrijs Suļžics/ F64 Photo Agency

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) informatīvo ziņojumu par LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) zinātniskās izpētes komisijas darbības rezultātiem valdībā plāno iesniegt tuvākajā laikā.

Kā aģentūra LETA uzzināja IZM, informatīvais ziņojums Ministru kabinetā varētu tikt iesniegts līdz novembra beigām.

Kā ziņots, partijas "No sirds Latvijai" (NSL) un Latvijas Reģionu apvienības (LRA) deputāti pieprasījumā Ministra prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS) prasa sniegt informāciju par VDK zinātniskās izpētes komisijas darbības rezultātiem. Dokuments nodots izskatīšanai Saeimas Pieprasījumu komisijā.

Kā aģentūru LETA informēja NSL pārstāve Elva Grauda, politisko spēku pārstāvji norāda, ka jau kopš neatkarības atjaunošanas jautājums par bijušās VDK aģentu vārdu publiskošanu ir raisījis plašas diskusijas. Lai rastu pamatotu un skaidru risinājumu tika izveidota komisija VDK dokumentu zinātniskai, tai skaitā vēsturiskai un juridiskai izpētei. IZM budžetā 2018.gadam nav paredzēti līdzekļi šīs komisijas tālākai finansēšanai, līdz ar ko secināms, ka valdība ir informēta par to, ka komisijai izvirzītie mērķi tiks sasniegti jau 2017.gadā. Par to netieši norāda arī plašsaziņas līdzekļos novembrī sniegtā informācija, ka VDK zinātniskās izpētes komisija ir vērsusies pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa, sniedzot priekšlikumus, kādā veidā publiskot šos dokumentus.

Tā kā komisijas darbības rezultātā veiktie pētījumi un sniegtie ieteikumi ir nozīmīgi Latvijas valsts iedzīvotājiem un tiem jākalpo par pamatu tālāko lēmumu pieņemšanai par VDK dokumentu publiskošanu, deputāti pieprasa iesniegt pārskatu par komisijas darbības rezultātiem un sniegtajiem priekšlikumiem Ministru kabinetam, kā arī informāciju par piešķirto 500 000 eiro izlietojumu 2016. un 2017.gadā.

""No sirds Latvijai" atbalsta VDK dokumentu publiskošanu, ievērojot izpētes komisijas darbības rezultātus un priekšlikumus, lai nodrošinātu, ka sabiedrība iegūst pilnu un patiesu informāciju par "čekas maisiem", ņemot vērā veikto vēsturisko un juridisko izvērtējumu," norāda "No sirds Latvijai" priekšsēdētāja Inguna Sudraba. Arī LRA deputāti atbalsta "čekas maisu" atvēršanu, jo uzskata, ka Latvijas iedzīvotājiem ir tiesības zināt informāciju par valsts pagātni un saviem priekštečiem.

Jau ziņots, ka VDK zinātniskās izpētes komisija ir nolēmusi vērsties pie Valsts prezidenta, lūdzot atcelt īpašo VDK likumu un nodot "čekas maisus" atklātībai. Komisijas priekšsēdētājs Kārlis Kangeris komisijas vārdā lūdz Vējoni rosināt atcelt pirms 23 gadiem pieņemto īpašo Valsts drošības komitejas likumu, kas paredz īpašu procesu tiesā, un nodot SAB esošo okupētājvaras totalitārā režīma specdienesta dokumentāciju arhīvam, kur tam varētu piekļūt ikviens.

Komisija lūdz, paturot citu likumu speciālajās tiesību normās jau esošos ierobežojumus, atzīt par spēku zaudējušu likumu "Par bijušās VDK dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu".

Latvijā

Vai karš Ukrainā tiks iesaldēts? Kāpēc iedzīvotājiem beidzies romantisma periods attiecībā pret Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski? Kāpēc sarūk ziedotāju skaits kara plosītajai valstij – par šo un citiem aktuāliem jautājumiem saistībā ar notikumiem Ukrainā pēc 1000 kara dienām TV24 raidījumā “Nedēļa. Post scriptum” runā iniciatīvas “Twitter konvojs” aizsācējs, Eiropas Parlamenta deputāts (Apvienotais saraksts) Reinis Pozņaks.

Svarīgākais