Kriminālpolicijas šefs: Ilzei Naglai nepienākas nekāda imunitāte

Aptuveni simts iedzīvotāju vakar pie Ministru kabineta un Ģenerālprokuratūras skaļi protestēja pret Ceturtās tautas atmodas armijas ģenerāļa Neo apcietināšanu un pieprasīja viņu nekavējoties atbrīvot. Starp saukļiem "Rokas nost no Poikāna!", "Brīvību Ilmāram!" izskanēja arī aicinājums Latvijā saglabāt preses brīvību.

Sašutumu par kratīšanu žurnālistes Ilzes Naglas mājā izteikuši vairāki mediju vadītāji, un par notikušo sāktas arī pārbaudes lietas.

Policija neatzīst žurnālistu tiesības

"Pasakiet, kur ir definēta žurnālista kriminālprocesuālā imunitāte? Likumā ir noteikts, ka žurnālists var nenorādīt savus informācijas avotus, un mēs tādus jautājumus neesam uzdevuši! Tas nozīmē, ka arī pie žurnālista var veikt kratīšanu un visas procesuālās darbības. Gribu uzsvērt, ka kratīšana notika pie konkrētas personas, nevis žurnālista. Mērķis bija nevis iegūt avotu, bet gan pierādījumus par konkrētu personu kriminālprocesa ietvaros," policijas pozīciju izklāsta Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Rauls Kviesītis. Viņš uzsver, ka pēc I. Naglas mantu pārbaudīšanas un konfiscēšanas Neo netika atrasts. Ilmārs Poikāns likumsargu redzes lokā bijis jau dažus mēnešus, un kratīšana palīdzējusi vairāk pierādīt viņa vainu. R. Kviesītis uzsver, ka "I. Nagla ir normāls sabiedrības loceklis, un viņai nepienākas nekāda imunitāte, kā, piemēram, advokātam vai atsevišķām amatpersonām".

Apšauba prokurores lēmuma likumību

Neatkarīgā sazinājās ar Finanšu un ekonomisko noziegumu prokuratūras prokurori Ilonu Minajevu, kura bija devusi sankciju I. Naglas mājokļa kratīšanai. "Es nevarēju darīt citādi, rīkojos likuma noteiktajās robežās," savu lēmumu īsi komentē I. Minajeva.

"Policija šobrīd ir sliktā, jo arestējusi tautas varoni. Arī Robins Huds tautas acīs bija varonis, bet pēc likuma viņš bija zaglis! Gribu uzsvērt, ka policijas darbinieki strādāja likuma ietvaros un darbu veica ļoti profesionāli," saka R. Kviesītis.

Policijas un žurnālistu strīdā iesaistījusies arī Advokātu atbalsta biedrība (AAB), kura lūgusi ģenerālprokurora pienākumu izpildītāju Arvīdu Kalniņu izvērtēt I. Minajevas rīcību. "Policijas lēmumā redzams, ka vienīgais pamatojums veikt kratīšanu Naglas dzīvoklī bijis tas, ka pilsonis Poikāns, kurš, pēc procesa virzītāja domām, iespējams, patvaļīgi piekļuvis VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmai, saskaņā ar SIA Latvijas mobilais telefons sniegto informāciju 2009. gada jūlijā un oktobrī ir zvanījis uz Naglas reģistrēto telefonu," aģentūrai LETA atklāj AAB pārstāvis Dmitrijs Skačkovs. Izmeklēšanu ierosinājis arī tiesībsargs.

Eksperts: kārtībsargi ir zaguši

Zvērināts advokāts Aloizs Vaznis ir pārsteigts par policijas šauro preses likuma interpretāciju un uzsver, ka žurnālista informācijas avoti juridiski tiek interpretēti arī kā datu nesēji. "Notikušais ir rupjš cilvēktiesību un žurnālista tiesību pārkāpums. Turklāt nepamatota ir Voina kunga replika, ka žurnālisti vadās no sava likuma, bet policija pēc Kriminālprocesa likuma. Kriminālprocesa likums ir vispārējs, bet likums par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem – speciāls. Ja notiek kāda kolīzija, tad speciālais likums ir spēcīgāks par vispārējo," saka speciālists.

Latvijas Žurnālistu savienības vadītājs Juris Paiders uzskata, ka, noliedzot žurnālista tiesības, kārtībsargi ir atzinušies zādzībā. "Rodas jautājums, vai nelikumīgi iegūti pierādījumi būs izmantojami tiesā," prāto J. Paiders.

Zināms, ka I. Nagla nolēmusi pārsūdzēt lēmumu par viņas mājokļa kratīšanu. Žurnāliste atklāj, ka konfiscētajā datorā bijusi personīga informācija un uzmetumi vairākām citām lietām. "Tie cilvēki, kuri man ir uzticējušies, šobrīd sēž ar aukstām kājām," uzsver I. Nagla.

Ielaušanās žurnālistes miteklī mudinājusi opozīcijas deputātus iesniegt lēmumprojektu par iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces (JL) demisiju. Balsojums notiks nākamceturtdien.

Neo paliek uz brīvām kājām

I. Poikāna advokāts Aleksejs Loskutovs atklāj, ka viņa aizstāvamais atzīst savas faktiskās darbības saistībā ar datu iegūšanu, bet viņš uzsver, ka tas, vai šīs darbības bijušas prettiesiskas, vēl ir diskutējams jautājums. Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošos datus viņš ieguvis, jo uzskatījis, ka sabiedrībai ir tiesības zināt, kāds atalgojums krīzes apstākļos tiek maksāts valsts un pašvaldības iestādēs strādājošajiem.

Balstoties uz Neo atzīšanos, izmeklētāji nav lūguši I. Poikānu apcietināt, un viņam piemērots drošības līdzeklis – uzturēšanās noteiktā dzīves vietā un aizliegums izbraukt no valsts.

***

VIEDOKĻI

Vai Lindai Mūrniecei būtu jāatkāpjas no amata?

Māris Kučinskis, Tautas partijas valdes loceklis:

– Lindai Mūrniecei būtu jāuzņemas atbildība, tas tikai darītu godu viņai pašai. Bet, ja viņa neprotas, mēs palīdzēsim. Tautas partija uzskata, ka veikt kratīšanu žurnālistes dzīvesvietā nav samērīgi.

Ingmārs Līdaka, Zaļo un zemnieku savienības priekšsēdētāja vietnieks:

– Es redzēju tikai lapiņas ar parakstiem, kurā bija izteiktas deputātu vēlmes, lai Lindu Mūrnieci atstādinātu. Tur bija tikai pāris rindiņas – ne argumentācijas, ne motīvu. Varbūt Tautas partijas rīcībā ir kāda šokējoša informācija, ar ko man būtu jāiepazīstas. Līdz balsojumam man ir vēl piecas dienas. Pagaidām neredzu jēgu ministres atstādināšanai.

Jānis Urbanovičs, Saskaņas centra priekšsēdētājs:

– Parakstīju iesniegumu par Lindas Mūrnieces demisiju, jo viņas pakļautā iestāde atļāvās neadekvātu brutalitāti pret žurnālisti. Man kā deputātam nav citu iespēju, kā saukt ministri pie politiskās atbildības, tāpēc arī parakstīju lēmumprojektu par neuzticības izteikšanu.

Jakovs Pliners, Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā priekšsēdētājs:

– Frakcijas viedokli pagaidām izteikt nevaru, taču domāju, ka balsosim par Lindas Mūrnieces demisiju. Iemesls ir pārmērīgā rīcība ar Neo aizturēšanu un Naglas kundzi, pieprasot atklāt viņas informācijas avotus, kā arī šaubīgā izmeklēšana viņas dzīvoklī. Taču šis ir tikai iemesls, lai izteiktu neuzticību. Es uzskatu, ka Mūrniece ministriju vada neobjektīvi.

Valdis Dombrovskis, Jaunais laiks, premjers:

– Šis ir kārtējais Tautas partijas mēģinājums vērsties ne tikai pret konkrēto ministru, bet pret valdību kopumā, cenšoties panākt tās gāšanu jebkādiem līdzekļiem.