Valsts dzimšanas dienas priekšvakarā: Ko par savu devumu valstij saka politiķi un bērni?

«Būt pārticīgai, stiprai, skaistai. Es Latvijai dzimšanas dienā vēlētos uzdāvināt kādu labu darbu, piemēram, iestādīt koku, sakopt apkārtni, sarīkot talku, sapulcinot daudz cilvēku,» dienu pirms Latvijas 99. dzimšanas dienas saka Āgenskalna sākumsskolas 6. klases skolniece Emīlija. «Mēs Latvijai vēlētos dāvināt savus sporta sasniegumus un sekmes mācībās, un nākotnē mēs varētu kļūt par politiķiem,» spriež Emīlijas klasesbiedrs Alberts. Bērni Latvijai novēl spēku, izturību, mīlestību un daudz cilvēku, kuri Latvijā justos laimīgi.

Bērni Latviju redz un jūt kā īpašu zemi, kas dod iespējas pierādīt sevi. Sofija lepojas ar Dziesmu svētkiem, jo tādu nav nekur citur pasaulē, bet Martins un Kristers - ar lieliskām sporta iespējām. «Latvijā mēs varam sportot un izvēlēties vislabāko sporta veidu,» saka Martins, bet Kristers papildina: «Latvieši ir ļoti labi sportā - mums ir daudz pirmo vietu, un es ar to lepojos - skeletons, biatlons un, protams, Kristaps Porziņģis!» Arī Annija domā, ka Latvija kā maza valsts var lepoties ar spēcīgiem sportistiem: «Es pati spēlēju volejbolu un lepojos, ka arī mūsu volejbolisti ir spēcīgi.» Savukārt Elīza uzsver, ka Latvijā ir īpašas tradīcijas un latviešiem tās ir ļoti svarīgas. Viņa nezinot nevienu citu zemi, kur tik skaisti svinētu Līgo svētkus un būtu tik sirsnīgas Lieldienas. «Latvijā ir daudz mežu un dabas parku,» saka Annija, arī Gustavs domā, ka Latvijā ir skaista daba: «Mums ir visskaistākie meži un dabas bagātības, mums nav lielu kalnu, bet ir jūra.» Latvijā ir garšīga rupjmaize - tādas nekur citur nav, pārliecināta ir Elīna, bet Artūrs papildina: «Latvijā ir garšīgākie ēdieni, kādu nav nekur citur - zirņi un kūpinātas zivis.» «Mūsu tautas tērpi ir mīļi,» saka Agnese, bet Anna novērtē latviešu valodu: «Tā ir sarežģīta un bagāta. Mūsu zemē ir skaisti gadalaiki - katrs citāds.»

Lauris Aizupietis/F64

Pirms valsts svētkiem skolēni klasē apspriedušies, ko viņi Latvijai, savai valstij, varētu dāvāt dzimšanas dienā. Tās nav ne dārgas mantas, ne tortes, bet bērnu pašu sasniegtais. Stāsta Kristers: «Es nākamgad došos uz Zviedriju un ceru, ka hokeja čempionātā sasniegsim labus rezultātus, lai Latvija varētu ar mums lepoties!» «Es Latvijai dodu dziesmu dziedāšanu, korus un tautas dejotājus, lai zeme kļūst arvien mākslinieciskāka,» saka Annija. «Es palīdzu Latviju sakopt un palīdzu dzīvniekiem patversmē,» tā Sofija Anna. Intra novēl Latvijai kļūt stiprākai, lai visi tās iedzīvotāji zina valsts izcelsmi un kultūru, lai «mēs varam Latviju papildināt ar jaunām idejām un tradīcijām». Justs ir pārliecināts, ka Latvijai ir vajadzīgi laimīgi bērni, kuri ir veselīgi un ēd veselīgu pārtiku. Bet Anna domā, ka Latvija ir pelnījusi vairāk cilvēku, kuri paliktu, nevis aizbrauktu, un «lai cilvēki te ir bagāti un veseli».

Ekrānšāviņš no avīzes

Deputāti skaita zelta kviešu krājumu

Ja ikviens tik zemē sētu vienu graudu veselu... Šo ideālo tautas un valsts labklājības recepti pirms vairāk nekā simt gadiem latviskojis Juris Alunāns. Katram pašam jāatsijā savu darbu nestā raža no pelavām, bet no Latvijai uzticību zvērējušajiem Saeimas deputātiem ierasts prasīt vairāk, un viņiem ir ko teikt par savu devumu Latvijai.

Šķiet, visgandarītākie par paveikto ir mūžīgie opozicionāri no sevi par sociāldemokrātisku dēvējošās Saskaņas. Tiesa, tas, ka viņiem ir, par ko būt gandarītiem, lielā mērā uzskatāms par valdošās koalīcijas dāvanu, jo tā bijusi netipiski atvērta opozīcijas priekšlikumiem likumu radīšanas laikā.

«Uzskatu, ka šogad bijuši daudzi veiksmīgi priekšlikumi, kurus atbalstījusi koalīcija, un opozīcijai to izdarīt ir ļoti sarežģīti. Iespējams, tas saistīts ar nākamā gada Saeimas vēlēšanām,» ilūzijas nelolo Andrejs Klementjevs.

Jautāts, ko viņš gada laikā izdarījis labu valstij, viņš norāda, ka, rūpējoties par iedzīvotāju labklājību, izdevies ieviest jaunu pensiju indeksācijas formulu un būtiski samazināt birokrātisko slogu pensiju atvieglojumu saņemšanā pensionāriem invalīdiem.

Savukārt Jānis Tutins kā vienu no būtiskākajiem personīgajiem ieguldījumiem valsts attīstībā uzskata darbu pie Latgales Speciālās ekonomiskās zonas darbību regulējošās normatīvās bāzes radīšanas. Šajā procesā uzklausīti un likumos iekļauta puse no viņa priekšlikumiem, kas nākamajos gados problemātiskajam reģionam palīdzēs straujāk attīstīties. Vismaz vajadzētu palīdzēt.

Visvieglāk atbildēt uz jautājumu, šķiet, bija Nacionālās apvienības politiķim, sešu bērnu tēvam Imantam Parādniekam, kurš jau vairākus gadus ir pamanāmākais cīnītājs par lielāku atbalstu ģimenēm. It īpaši daudzbērnu. «Mans darbs pie atbalsta ģimenēm ar bērniem ir lielākais ieguldījums Latvijas uzplaukumam,» neminstinoties savu ieguldījumu valsts izaugsmē identificē Saeimas deputāts.

Ideālajā gadījumā teju burtiski aptaustāms būšot arī Vienotības frakcijā strādājošā bijušā satiksmes ministra Anrija Matīsa devums. Viņa priekšlikums grozījumiem likumā par autoceļiem Ministru kabinetam uzliks par pienākumu līdz 2018. gada 1. jūlijam izstrādāt un apstiprināt plānu par pakāpenisku finansējuma palielināšanu valsts budžeta programmai Valsts autoceļu fonds. Šādi ar likuma spēku iecerēts garantēt, ka valsts ceļu uzturēšanai pārredzamā nākotnē būs pietiekami daudz līdzekļu. Līdz šim šis jautājums upurēts uz citu valdības noteiktu prioritāšu altāra.

Tautas tiesisko apziņu, bez kuras nav iedomāja demokrātiska valsts, veidojis un šādi pie prāta gaismas kļūt, smagi strādājot, palīdzējis No sirds Latvijai frakcijas deputāts, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis Ringolds Balodis. Ir radīts atzinums par Valsts prezidenta institūciju, kurš nākotnē var būt vērtīgs izziņas avots, mainot Valsts prezidenta pilnvaras un veicot šim uzdevumam nepieciešamos grozījumus Satversmē.

Arī Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas pārstāvim Valdim Kalnozolam, kas beidzamajā laikā izvērsis cīņu pret sievietēm tiesu sistēmā, ir savs skatījums par ieguldījumu tēvijas labklājībā. Viņš esot mainījis deputātu domāšanas un runas veidu, iepazīstinot Saeimu ar likumprojektiem. Proti, viņš aizsācis tradīciju skaidrot lēmumu nepieciešamību, norādot uz konkrētiem ieguvumiem, nevis bezjēdzīgi atrunājoties, ka tā jādara, jo citi jau izdarījuši. «Es vienmēr jautāju, kāpēc jāslēdz tāds un tāds līgums, kāds Latvijai no tā ieguvums. Tagad visi sāk ar to, ko no kāda lēmuma iegūs Latvija un tās iedzīvotāji,» saka V. Kalnozols. Viņam raksturīgo uzrunu Saeimas deputātiem: «Labdien, brāļi un māsas» ieviest par vispārpieņemtu tradīciju V. Kalnozolam gan, visticamāk, neizdosies.

Ne ar zelta graudiem, ne lieloties ar tirgūt pārdot vedamām pelavām identificēties nevēlas ZZS deputāts Andris Bērziņš un nesen Nacionālās apvienības rindas pametušais Ilmārs Latkovskis.

«Mēs visi darām, lai uzlabotu cilvēkiem dzīvi. Tur katram deputātam ir nopelni un neko nevar vienam piedēvēt. Šinī mājā tas nav iespējams, kaut pirms vēlēšanām kāds var teikt «es un es», bet gan sliktais, gan labais ir kolektīvi lēmumi,» saka A. Bērziņš, kurš ir pārliecināts, ka vismaz neko sliktu valstij nav nodarījis.

«Es nerakstu burtnīcās, ko esmu labu darījis valstij. Tie ir lozungi,» saka filozofijas maģistrs I. Latkovskis.