Veselības ministrija jaunajā Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektā ir paredzējusi, ka ģimenes ārsta sniegtie veselības aprūpes pakalpojumi ir iekļauti pamata aprūpes grozā kopā ar neatliekamo medicīnisko palīdzību un dzemdību palīdzību. Taču šo normu no likumprojekta, par kuru pašlaik notiek asas diskusijas Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā, piedāvāts izslēgt. Viedokļi ir kategoriski.
Priekšlikumu izņemt no pamata jeb minimālā pakalpojumu groza ģimenes ārstu pakalpojumus iesniegusi Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (tai gan nav priekšlikuma iesniegšanas tiesības), aicinot kā pamata pakalpojumus atstāt tikai neatliekamo medicīnisko palīdzību, dzemdību aprūpi. Likumprojekts arī paredz minimālajā grozā noteikt veselības aprūpes pakalpojumus, kas saistīti ar tādu slimību ārstēšanu, kuras rada apdraudējumu sabiedrības veselībai (piemēram, tuberkoloze). Šā priekšlikuma iesniedzēja ir bijusī veselības ministre Ingrīda Circene. Arī viņas laikā tapušajā likumā par veselības aprdrošināšanu ģimenes ārsti nebija iekļauti minimālajā grozā.
Līdzīgi kā toreiz, arī tagad par ģimenes ārstu pieejamību visiem vai tikai sociālo iemaksu veicējiem ir asas diskusijas.
Veselības ministre Anda Čakša, komentējot diskusijas par šo normu, norāda, ka vēlme samazināt iedzīvotājiem pieejamo veselības aprūpi nav saprotama. «Cilvēka pirmā saskarsme ar veselības aprūpes sistēmu ir tieši ģimenes ārsta komandas sniegtā vispārējā veselības aprūpe,» saka ministre. Tieši ar ģimenes ārstu palīdzību var risināt iedzīvotāju veselības problēmas, lietojot vienkāršākās un izmaksu ziņā efektīvākās medicīnas iespējas. Uz nepieciešamību Latvijā pilnveidot primāro aprūpi norāda Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD). Pretējā gadījumā Latvijā var pieaugt veselības aprūpes izmaksas, apdraudot ierobežotos finanšu resursus. «Samazinot veselības aprūpes pamata pakalpojumu grozu un izņemot no tā ģimenes ārstu sniegtos pakalpojumus, Latvija nokļūs Eiropas valstu uzmanības centrā kā valsts, kas spītīgi iet pret starptautiska līmeņa ekspertu rekomendācijām un veselības ekonomikas pamatprincipiem,» uzsver A. Čakša.
Saeimas deputātu viedokļi ir pilnīgi pretēji. Deputāte, ģimenes ārste Līga Kozlovska (ZZS) kategoriski aicina atstāt ģimenes ārstus pamata grozā: «Ģimenes ārsts ir vispieejamākais iedzīvotājam, bet viņš nedrīkst būt nodokļu uzraugs, kuram būs jālūdz cilvēkam iet uz ielas un saukt neatliekamo palīdzību.» Savukārt Vienotības un Nacionālās apvienības deputāti pauda atbalstu šīs normas izņemšanai no likuma. Mediķu arodbiedrības vadītājs Valdis Keris uzskata, ka ģimenes ārstam noteikti jābūt pamata grozā. Viņš atsaucas uz tiesībsargu, kas pamata grozu aicina vēl papildināt, iekļaujot laboratoriskos izmeklējumus, kurus nozīmētu ģimenes ārsts.
Deputāti no likumprojekta aicina izņemt vēl vienu normu, kas saistīta ar ģimenes ārstiem, proti, Veselības ministrija likumprojektā noteikusi, ka, pieaugot veselības aprūpei paredzētajam finansējumam, proporcionāli pieaug arī finansējums ģimenes ārstu sniegtajiem pakalpojumiem. Jautājumu - kāpēc tieši ģimenes ārstiem? - uzdeva Saeimas Juridiskais birojs, aicinot skaidrot, vai neveidojas atšķirīga attieksme pret citiem. Deputāts Romualds Ražuks sacīja, ka projektā ierakstītais ir aplams, jo tas esot izdarīts «mīļā miera labad, lai ģimenes ārsti nestreikotu». Veselības ministrijas pārstāvji šādu normu skaidro ar darba apmaksas sistēmu, kas ģimenes ārstiem ir citādāka nekā kopumā veselības aprūpē.