Ceturtdien, 13.maijā Valsts sekretāru sanāksmē ir izsludināti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi likumā par privātajiem pensiju fondiem, kas paredz regulēt gadījumus, kad darba devējs nav veicis pensiju plānā paredzētās iemaksas privātajā pensiju fondā.
Grozījumi likumā par privātajiem pensiju fondiem ir izstrādāti, lai ieviestu MK apstiprināto koncepciju „Par risinājumiem situācijās, kad uzņēmumam maksātnespējas gadījumā ir parāds pret privāto pensiju fondu”. Tā paredz, ka privātais pensiju fonds izbeidz noslēgto kolektīvās dalības līgumu ar darba devēju gadījumā, ja darba devējs nav veicis pensiju plānā paredzētās iemaksas un nav vienojies ar pensiju fondu par attiecīgu grozījumu izdarīšanu kolektīvās dalības līgumā. Tādējādi tiek ierobežots parāda veidošanās laiks un darbinieki tiek laicīgi informēti par to, ka darba devējs pārtrauc iemaksu veikšanu uz laiku vai lauž kolektīvās dalības līgumu ar pensiju fondu.
Tādēļ likumprojektā ir noteikta darba devēju un pensiju fondu rīcība un informācijas apmaiņa gadījumā, ja darba devējs ir noslēdzis kolektīvās dalības līgumu, kas paredz dalību noteikto izmaksu plānā (paredz noteiktas papildpensijas izmaksas) vai dalību tādā noteikto iemaksu plānā, kurā darba devējs ir apņēmies noteiktos termiņos veikt regulāras iemaksas savu darbinieku labā, taču nav veicis iemaksas.
Ar likumprojektu tiek ieviesta noteikta kārtība, kā notiek informācijas apmaiņa starp darba devēju, kas ir noslēdzis kolektīvas dalības līgumu, un šī darba devēja darbiniekiem, kā arī starp darba devēju un pensiju fondu gadījumā, ja darba devējs nav veicis pensiju plānā paredzētās iemaksas un nav vienojies ar pensiju fondu par attiecīgu grozījumu izdarīšanu kolektīvās dalības līgumā.
Papildus likumā tiek noteikts, ka 70% no pensiju plāna ieguldījumiem ir jābūt veiktiem tādos likumā uzskaitītajos ieguldījumu objektos, kas ir iekļauti Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstu regulētu tirgu oficiālajos sarakstos vai tiek tirgoti šo valstu citos regulētos un atklāti pieejamos finanšu instrumentu tirgos, atbilstoši minētā panta trešajā daļā noteiktajam. Minētās daļas ierobežojumi neattiecas uz ieguldījumiem kredītiestādes termiņnoguldījumos un ieguldījumiem nekustamajos īpašumos.