Ārstniecības iestādēm, tostarp ģimenes ārstiem, lai noslēgtu nākamā gada līgumu par valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un saņemtu valsts budžeta finansējumu, priekšnosacījums būs e-veselības sistēmas lietošana. Slimnīcām par šo jaunievedumu līgumu slēgšanā jāsatraucas nebūs, jo tās visas jau e-veselībai ir pievienojušās, taču šāda noteikuma izvirzīšana ģimenes ārstiem, no kuriem pat puse nelieto e-veselību, var izraisīt jaunus konfliktus starp Veselības ministriju un ģimenes ārstus pārstāvošajām organizācijām.
Pagājušās nedēļas beigās Veselības ministrija paziņoja: lai nodrošinātu savlaicīgu 2018. gada līgumu par valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu slēgšanas procesu, Nacionālais veselības dienests (NVD) pakalpojumu sniedzējiem piedāvās noslēgt jaunus un uzlabotus līgumus. Novembra beigās līgumus plānots izsūtīt primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, pēc tam arī sekundāro ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu un stacionāro pakalpojumu sniedzējiem. No 2018. gada 1. janvāra vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmas, tas ir, e-veselības lietošana ir jāuzsāk visām ārstniecības iestādēm un aptiekām. To kā argumentu līguma slēgšanas procesā izmanto Veselības ministrija, lai izvirzītu priekšnoteikumu: vispirms e-veselības sistēmas lietošanas līguma noslēgšana un tad līgums par valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu.
Līdz šim e-veselības sistēmas lietošanas līgumu ir noslēguši 100 procenti stacionāro pakalpojumu sniedzēju (slimnīcas), 60 procenti ambulatoro pakalpojumu sniedzēju, 42 procenti ģimenes ārstu prakšu un 97 procenti aptieku. Šie dati apliecina, ka sarežģītākā situācija ir ar ambulatoro pakalpojumu sniedzējiem un ģimenes ārstu praksēm. Tikai nepilni divi mēneši palikuši līdz brīdim, kad e-veselība jāsāk lietot obligāti, un ņemot vērā, cik gausi notikusi e-veselības ieviešana ģimenes ārstu praksēs, nav saprotams, uz ko Veselības ministrija cer. Šāda noteikuma izvirzīšana var izraisīt arī pretēju reakciju - līgumu neslēgšanu principā, kas, savukārt, nozīmē liegumu iedzīvotājiem saņemt jebkādus valsts veselības aprūpes pakalpojumus.
Veselības ministrija skaidro, ka, ņemot vērā ģimenes ārstu asociāciju un citu nozares speciālistu aicinājumu pakāpeniskai e-veselības sistēmas ieviešanai un e-veselības pilotprojekta perioda noteikšanai, e-veselības sistēmas obligātās lietošanas uzsākšanas termiņi ir pagarināti vairākkārt, sākotnēji paredzot lietošanas uzsākšanu no 2016. gada 1. janvāra, tad 2016. gada 1. decembra, 2017. gada 1. septembra un tagad no 2018. gada 1. janvāra. Tāpat Veselības ministrija atkārto, ka no nākamā gada ģimenes ārstu praksēm plānots finansējuma palielinājums - palielināsies ģimenes ārstu bruto darba samaksa, kā arī ģimenes ārstu prakšu finansējums. Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide šādu soli no Veselības ministrijas puses sauc par piespiešanu ģimenes ārstiem lietot nekvalitatīvu sistēmu, kā rezultātā cietēji būs gan ārsti, gan pacienti. Pagaidām nav zināms, kas notiks, ja kaut daļa ģimenes ārstu neparakstīs līgumus ar valsti.
Jāpiebilst, ka vēl viens no jaunumiem līgumu slēgšanā ir lēmums līgumu turpmāk slēgt trīs gadu periodam. Lai informētu par finansējumu nākamajam gadam, NVD ik gadu pēc likuma par valsts budžetu izsludināšanas katram līgumpartnerim sūtīs finanšu paziņojumu. Savukārt 2018. gada prognozējamo finansējumu NVD norādīs gan līguma pavadvēstulē, gan pēc budžeta pieņemšanas, lai nodrošinātu pārejas periodu. Līdz šim katru gadu līgumus noslēdza no jauna.