Premjers pārliecināts par valsts pārvaldes reformas izdošanos
 
©Rūta Kalmuka/ F64 Photo Agency

Otrdien valdībai būs jālemj par valsts pārvaldes reformu plānu, kas paredz padarīt efektīvāku valsts algoto cilvēku darbu. Valsts kancelejas iecerētās reformas nenesīs kardinālas pārmaiņas. Skarbākie punkti ir par valsts aparātā nodarbināto skaita samazināšanu par dažiem procentiem un mazāko valsts iestāžu likvidēšanu, tās pievienojot citām.

Valsts pārvaldē strādā 60 tūkstoši ierēdņu, policistu, juristu un grāmatvežu. Valsts kanceleja ir sagatavojusi plānu, kā šo cilvēku darbu padarīt efektīvāku.

Reformas mērķis ir, lai valsts darbā strādājošo algas būtu vismaz 80 procentu apmērā no līdzvērtīga amata privātajā sektorā, lai izlīdzinātos algas un slodzes starp darbu veicējiem dažādās iestādēs. Jāpanāk, lai mūsu valsts darbinieku skaits atbilstu vidējam rādītājam Eiropas savienībā. Patlaban Latvija atpaliek, zaudējot arī Lietuvai un Igaunijai.

Redzamākie pasākumi ir iecere likvidēt septiņpadsmit mazākās valsts iestādes un nodarbināto skaita samazināšana lielajās iestādes. Valsts kanceleja piedāvā samazināt strādājošo skaitu pa sešiem procentiem trīs gadu laikā. Kopumā tie būtu 3000 cilvēki. Ietaupītā nauda paliks iestādes rīcībā, palikušo darbinieku algu palielināšanai.

Iecerētās reformas ir diezgan maigas un saudzīgas, tomēr tām ir krietna pretestība. Dusmīgi ir daudzi likvidējamo mazo iestāžu vadītāji, tā nepatīk arī dažam deputātam. Valsts kontrole ir secinājusi, ka būtu iespējams likvidēt 17 mazākās iestādes, to funkcijas nododot citām. Taču reti kura iestāde ir gatava likvidēties.

Vladislavs Proškins/ F64 Photo Agency

Par reformu atbildīgais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis skaidro, ka atlaižamo darbinieku skaits ir tik neliels, ka iestādes daudz var ieekonomēt neatlaižot tieši ierēdņus vai speciālistus, bet optimizējot lietvedību, grāmatvedību vai citas atbalsta funkcijas. Valsts kancelejas direktoram bieži nākoties uzklausīt neapmierinātu iestāžu vadītāju brīdinājumus, ka reformas neizdosies - viss paliks pa vecam.

"Reformas, kas notiek valsts mērogā, izglītības reforma, vai jebkura cita, tā sistēmas pretestība iekšējā, cilvēki, kuri ir strādājuši desmit piecpadsmit divdesmit gadus, viņi dabiski atceras, ka pirms tevis ir bijuši ne viens vien, kurš ir aicinājis reformēt. Konkrētajā gadījumā tika piesaukti tie laiki, kad politikā vēl darbojās Ainārs Šlesers," "Nekā personīga" norādīja Valsts kancelejas direktors. "Līdz ar to, skaidrs, ka tā inerce ir liela un viņi ir piedzīvojuši jau trīs mēģinājumus ir pārdzīvojuši, vai izdzīvojuši un šo uztver kā kārtējo mēģinājumu. Tiešs vai netiešs signāls, trīs pārdzīvojām, arī šo, kārtējo reformas stāstu pārdzīvosim."

Tikmēr ministru prezidents Māris Kučinskis norāda, ka tā nav reforma, ja par viņu nediskutē un visi ir apmierināti.

Līdz šim neaizskaramību no reformā iecerētās optimizācijas ir panākusi armija, diplomātiskais korpuss, drošības iestādes un KNAB. Tāpat netiks aizskarti Eiropas naudas apguvei piesaistītie speciālisti. Citiem uz imunitāti cerību neesot.

"Bet reforma notiks un es ceru, ka šajā izvērtējuma procesā nāks vēl jaunas atziņas. Jo vienlaicīgi mums ir arī jāatmet liekās kustības, jābūt daudz efektīgākiem, jo no manas puses ir tāds diezgan skaidrs uzstādījums. Protams, mēs gribam arī profesionāļus redzēt ierēdniecībā," uzsver premjers.