Vairāki tiesu priekšsēdētāji amatos ir ilgāk par 10 gadiem; rekordiste jau 30 gadus

Pagājušajā ceturtdienā bez debatēm un lielā vienprātībā Saeima atļāva tiesas priekšsēdētājiem būt amatā kaut visu savu mūžu. Iepriekš likums paredzēja vadīt tiesas ne ilgāk kā divus termiņus pēc kārtas.

Parlaments neņēma vērā tiesnešu mazākuma viedokli, ka ilgtoši atrodoties priekšsēdētāja krēslā, var iestāties pašapmierinātība un pat stagnācija. Valsts prezidents šonedēļ parlamenta darbu izbrāķēja, sakot, ka labojumi nav vērsti uz tiesu sistēmas attīstību. Saeimai būs atkārtoti, jālemj par likumprojektu, tomēr raidījuma "Nekā personīga" aptaujāto deputātu viedoklis neliecina, ka prezidenta teiktajā ieklausīsies.

Tiesnesis ir iecelts uz mūžu. Tiesas priekšsēdētāju no amata var atcelt vienīgi pēc paša vēlēšanās, vai, ja viņš pieļāvis rupjus pārkāpumus.

Līdz šim Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja sāktās kriminālizmeklēšanas dēļ, amatus zaudējuši jau trīs tiesu priekšsēdētāji,

2011. gadā par kukuļņemšanu notiesājošs spriedums stājās spēkā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšspilsētas priekšsēdētājai Irēnai Poļikarpovai. Viņas kolēģi no Zemgales priekšspilsētas tiesas Ziedoni Strazdu notiesāja par 7 personu fiktīvu nodarbināšanu. Bet kādreizējai Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas priekšsēdētājai Aijai Orniņai inkriminē neizpaužamu ziņu izpaušanu un vēl viena izmeklēšana pret tiesnesi saistīta ar uzņēmēju Jūliju Krūmiņu.

2013. gadā tieslietu ministrs Jānis Bordāns rosināja virkni pārmaiņu tiesu darbībā, ko vēlāk dēvēja par Bordāna reformām. Tiesu priekšsēdētāji kļuva atbildīgi ne tikai par lietu sadali, bet varēja kontrolēt, lai tiesneši nenovilcina lietu skatīšanu. Vienlaikus rajonu un apgabaltiesu priekšsēdējiem noteica ierobežojumus - proti, viņi vadībā nevarēs strādāt ilgāk kā divus termiņus pēc kārtas. Par šīm izmaiņām balsoja vairākums Saeimas deputātu.

Viņu vidū arī Dzintars Rasnačs. Taču jau divus gadus vēlāk jau kā tieslietu ministrs, NA atsauktā Bordāna vietā, Rasnačs pieprasīja ierobežojumus tiesu priekšsēdētājiem no likuma svītrot.

Ik pēc pieciem gadiem uz tiesas priekšsēdētāja amatu rīko konkursu, tomēr tajos visbiežāk piesakās tikai viens pretendents - līdzšinējais vadītājs.

Dmitrijs Suļžics/ F64 Photo Agency

"Nekā personīga" saskaitīja, ka no 34 tiesām 12 priekšsēdētāji savos krēslos ir jau 2 termiņus un ilgāk. Un tie ir:

• Gulbenes rajona tiesas priekšsēdētāja Gunta Gulbinska amatā no 1987. gada
• Madonas rajona tiesas priekšsēdētājs Aldis Stienis amatā no 1993.gada
• Limbažu rajona tiesas priekšsēdētāja Aija Miķelsone amatā no 1993.gada
• Saldus rajona tiesas priekšsēdētāja Gunta Galiņa amatā no 1993.gada
• Bauskas rajona tiesas priekšsēdētāja Iveta Andžāne amatā no 1998.gada
• Rēzeknes tiesas priekšsēdētāja Aija Jermacāne amatā no 2003.gada
• Administratīvās rajona tiesas priekšsēdētāja Ilze Freimane amatā no 2005.gada
• Vidzemes apgabaltiesas priekšsēdētāja Edīte Knēgere amatā no 1995.gada
• Liepājas tiesas priekšsēdētājs Ilgvars Jaunģelže amatā no 2005.gada
• Zemgales apgabaltiesas priekšsēdētāja Inguna Preisa amatā no 2006.gada
• Kurzemes apgabaltiesas priekšsēdētāja Silva Reinholde amatā no 2007.gada
• Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja Iveta Krēvica amatā no 2007.gada

Rekordilgi vēl no padomju režīma 30 gadus amatā ir Gulbenes rajona tiesas priekšsēdētāja. Tieslietu ministrijā stāsta, ka mazās tiesas likvidēsies līdz ar teritoriālo reformu, bet apvienotajās jaunajās tiesās vajadzīgi pieredzējuši vadītāji. Tomēr reformas neko nemainīs ietekmīgajās apgabaltiesās, kur arī vadībā ilgstoši atrodas vieni un tie paši.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Tieslietu padomes priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs norāda, ka tiesu vada cilvēks, nevis izejot no kalendāra, bet izejot no savas varēšanas un gribēšanas vadīt šo tiesu."Tieši tāpat kā mēs varam runāt par bioloģiskā vecuma ietekmi. Vai 39 cilvēks ir nobriedis un 41 nav."

Tomēr "Nekā personīga" zināms, ka Rīgas apgabaltiesas tiesnesis Juris Stukāns iebildis plāniem par „mūžīgajiem tiesu priekšsēdētājiem", jo tas radīšot lielākus korupcijas riskus.

"Desmit gadi, kas ir termiņš, kad viena persona var pildīt priekšsēdētāja pienākumus ir garš laika periods, lai varētu realizēt priekšlikumus sistēmas pilnveidošanai un iestātos personas pašapmierinātības stāvoklis, lai nevēlētos pārmaiņas. Tieši ilgstoši amatā bijušie tiesu priekšsēdētāji ir diskreditējuši tiesas sistēmu (Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja, Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētājs, Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētājs u.c.). Arī labas pārvaldības princips paredz vadītāju rotāciju." Ierosinu tomēr izvērtēt vēlreiz šo situāciju un neizslēgt no likuma „Par tiesu varu" 33.un 40.panta 2 .1 daļu. Iepriekš minētais nav tikai mans personīgais viedoklis," norāda J.Stukāns.

Pret tiesnešu atbalstīto un Rasnača ierosināto priekšlikumu neviens neiebilda arī Saeimas Tiesu politikas apakškomisijā un pagājušajā ceturtdienā deputāti plenārsēdē to vienprātīgi atbalstīja galīgajā lasījumā.

Tomēr deputātiem būs jāatgriežas pie šī jautājuma, jo Valsts prezidents nodevis Saeimai likumu otrreizējai caurlūkošanai.

"Uzskatu, ka tiesas priekšsēdētājs nevar būt amatā ilgāk kā divus termiņus. Protams, ka arī juristu vidū ir dažādi viedokļi par to - divi vai vairāk termiņi, bet, manuprāt, stipru demokrātisku sistēmu raksturo amatpersonu maiņa pēc noteikta termiņa, lai dotu arī citiem profesionāļiem attiecīgajā jomā uzņemties līdera lomu. Tas ļauj vairākiem tiesnešiem uzņemties atbildību par nozares attīstību, par tiesu varas darbību kopumā un ļauj iesaistīties tiesiskuma stiprināšanā valstī," norāda Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Jaunākie pētījumi liecina, ka sabiedrības uzticība tiesām ir kritiski zema, mīnus 4 punkti, kamēr prokuratūras darbs un policija tiek vērtēta augstāk. Tas notiek laikā, kad Augstākās tiesas priekšsēdētāja vadītajai Tieslietu padomei nodotas arvien vairāk pilnvaras, arī pār tiesnešu karjeru.

Augstākās tiesas, arī citu tiesu priekšsēdētāji var rosināt disciplinārlietas par tiesnešu pārkāpumiem. Publiski nav atrodams, vai šogad tas ir ticis darīts.

Zināms vien, ka sūdzību skaits ministram pārsniedz trīs simtus, no kurām ierosinātas 6 lietas. Smagākais sods tiesnesim bijusi piezīme, norāda "Nekā personīga."