Kariņš: Prezidenta paspārnē topošās jaunās elektrības subsīdijas ir "tautas slaukšana"

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa izveidotās Enerģētikas drošības komisijas paspārnē sagatavotā sākotnējā likumprojekta versija ir pretrunā ar Eiropas Savienībā (ES) virzītajiem likumprojektiem par Eiropas elektrības tirgus uzbūvi un paredz "tautas slaukšanu", šādu viedokli pauda Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Krišjānis Kariņš (V).

Eiroparlamentārietis skaidroja, ka Latvijai jāiet virzienā, kurā dodas arī ES, proti, jāatbrīvojas no importētās enerģētikas, un tas ir apsveicami. Taču pretēji kursam, ko uzņēmusi Eiropa, ir noteikt jaunas subsīdijas, kas ir nekas cits kā tautas slaukšana "caur jaunu OIK", uzskata deputāts, piebilstot, ka Latvijā gadiem ilgi zaļā enerģija tiek uzskatīta par veidu, kā daži uzņēmumi var pelnīt uz tautas rēķina, kas ir nepareizi un nepieņemami.

"Eiropā notiek virzība prom no subsīdijām un strīds ir par to, kā varētu tikt prom no vecajām subsīdijām. To var tikai vienīgi tā, kā Ekonomikas ministrija (EM) izdarīja ar "Latvenergo" - vienojoties par naudas samaksām, tā, lai OIK saņēmējs būtu ar mieru atteikties no subsīdijas un patērētājam nebūtu par to jāmaksā katru mēnesi savā rēķinā, kas ir pareizs virziens. Eiropā vēlamies aizliegt šādas iespējas slaukt naudu, lai kādi indivīdi varētu pelnīt," uzsvēra Kariņš.

Pēc viņa domām, zaļā enerģija ir atbalstāma, bet centienu var panākt arī ar tirgus mehānismiem - atceļot subsīdijas gāzei un tad zaļā enerģija vai jebkura cita enerģija kļūst konkurētspējīgāka. Tas ir virziens, kur jādodas - prom no tirgus kropļošanas, prom no tautas slaukšanas uz konkurences principiem, domā eiroparlamentārietis.

Kariņš pauda izbrīnu par to, ka šādi priekšlikumi top Valsts prezidenta kancelejā, kura parasti pauž sabiedrību saliedējošas, taču šis jautājums faktiski ir EM kompetencē. Viņš izteica pieņēmumu, ka konkrēts šauru uzņēmēju lobijs, iespējams, bijis ļoti aktīvs un atradis Valsts prezidenta kancelejā "dzirdīgas ausis".

F64 Photo Agency

"Man tam nav nekādu pierādījumu, bet tā saka loģika, jo tas ir pilnīgi pret to, kas ir vajadzīgs Latvijai un pret to, kas tiek veidots ES. Kā var tautai piedāvāt atkal no jauna klaušas, kas cilvēkiem būtu jāmaksā? Nezinu vai tas ir bijis lobijs, pārpratums vai kas cits, bet rezultāts ir pilnīgi nepieņemams," teica deputāts.

Kariņš uzsvēra, ka jebkurā gadījumā Saeima ir tā, kas var pieņemt jebkuru likumu, un pauda cerību, ka Saeimai "pietiks saprāts neaplikt tautu ar jaunām klaušām". "Uzskatu, ka "OIK-2" būtu nekas cits kā jaunas klaušas," piebilda eiroparlamentārietis.

Deputāts ir EP atbildīgais virzītājs likumprojektiem par Eiropas elektrības tirgus uzbūvi. Eiropas Komisija 2016.gada novembrī nāca klajā ar enerģētikas likumprojektu kopumu, kas ir noslēdzošais posms likumdošanā Eiropas Enerģētikas savienības izveidošanai.

Kariņš iepriekš skaidrojis, ka šobrīd Eiropas elektroenerģijas tirgus darbību traucē daudzie un atšķirīgie atbalsta mehānismi, obligātie iepirkumi, kā arī pastāvošās barjeras tirdzniecībai starp dalībvalstīm, kā rezultātā konkurence ir traucēta un patērētāji līdz ar to maksā vairāk. Jaunie elektrības tirgus uzbūves likumprojekti paredz ieviest patiesi vienotu elektrības tirgu ES, tā stiprinot konkurenci un samazinot patērētajiem izmaksas.

Jau ziņots, ka žurnāls "Ir" vēstīja, ka Vējoņa paspārnē top plāni jaunām subsīdijām elektrības ražošanai jeb likumprojekts "obligātā iepirkuma komponente (OIK) 2". Jaunais likumprojekts esot vērsts uz vietējo elektroenerģijas ražošanas jaudu vērienīgu pieaugumu - "līdz 2030.gadam nodrošināt vismaz papildus divas terravatstundas no vietējiem atjaunojamiem resursiem saražotu papildu elektroenerģijas pieejamību tirgū".

Savukārt Valsts prezidenta kancelejas norādīja, ka Vējoņa paspārnē jaunas elektrības subsīdijas topot "Latvijas enerģētiskās drošības un zaļās ekonomikas stiprināšanai".

Valsts prezidenta preses padomnieks Jānis Siksnis aģentūrai LETA norādīja, ka Valsts prezidents 2016.gada 29.aprīlī izveidoja Enerģētikas drošības komisiju, tai dodot uzdevumu izvērtēt līdzšinējo Latvijas enerģētikas politikas attīstību, analizēt un sniegt priekšlikumus tās pilnveidei, lai ilgtermiņā stiprinātu enerģētikas sektoru, kā arī dotu ieguldījumu Latvijas kopējās ekonomiskās drošības uzlabošanā.

"Komisija ir sagatavojusi sākotnējo likumprojekta versiju nodošanai plašākai diskusijai. Valsts prezidents iepazīsies ar sagatavoto likumprojektu, un komisija turpinās darbu, lai izstrādātu sabiedrībai un valsts stratēģiskajām interesēm atbilstošāko piedāvājumu," skaidroja Siksnis.