Šadurskis norāda, ar ko visgrūtāk vienoties par mācībām vidusskolā latviešu valodā

© Lauris Aizupietis/ F64 Photo Agency

Par virzību uz vispārizglītojošo mācību priekšmetu apgūšanu latviešu valodā vidusskolu 10.-12.klasēs visgrūtāk būs vienoties ar tiem, kas jautājumu politizē, šodien pēc Mazākumtautību konsultatīvās padomes sēdes žurnālistiem sacīja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V).

Ministrs uzsvēra, ka patlaban ir vērojami mēģinājumi politizēt izglītības plānošanas procesu, to sasaistot ar politisko kampaņu, tam vai citam spēkam iegūstot politiskās dividendes.

"Vislielākās grūtības būtu vienoties ar tiem cilvēkiem, kas, slēpjoties aiz profesionāļa piesega, mēģinātu risināt savus politiskos un partejiskos jautājumus," paziņoja politiķis.

Šodien uz Mazākumtautību konsultatīvās padomes sēdi bija ieradies Eiropas Parlamenta deputāts Andrejs Mamikins (S). Taču viņa klātbūtne sēdē nav bijusi ilga - Mamikinam palūgts sēdes norises vietu atstāt, jo viņš nebija iekļauts sēdes dalībnieku lokā.

Ādolfs Mārtiņš Krauklis / F64 Photo Agency

No sēdes tika palūgts aiziet arī pagājušajā nedēļā pie Izglītības un zinātnes ministrijas notikušās protesta akcijas organizators Degi Karajevs.

Kā ziņots, 6.oktobrī izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) paziņoja, ka 2020./2021.mācību gadā vispārizglītojošajās vidusskolās visus vispārizglītojošos mācību priekšmetus iecerēts mācīt tikai latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus.

Īsi pirms tam nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) paziņoja, ka aicinās koalīcijas partijas atbalstīt valsts un pašvaldību skolu pāreju uz mācībām tikai valsts valodā. Vēlāk VL-TB/LNNK vienojās kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju izstrādāt likuma grozījumus par pāreju uz izglītību latviešu valodā.

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais