Cietušo bērnu tiesu ekspertīzi valsts neapmaksā

Valsts nav paredzējusi finansējumu tiesu psiholoģisko ekspertīžu veikšanai gadījumā, ja bērns cietis no vardarbības, tostarp seksuālās, Neatkarīgajai apliecināja Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrā.

Taču ekspertīzes speciālisti veic no ietaupījumiem. Ar to arī izskaidrojams neizprotamais un absurdais konstatējums, ka septiņus gadus vecam bērnam, kurš cietis no seksuālās vardarbības, psiholoģiskā ekspertīze noteikta tikai pēc gada.

Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra ekspertīžu nodaļas vadītāja Anita Apsīte Neatkarīgajai apliecināja, ka ar policijas norīkojumu centrā veic tiesu psiholoģisko ekspertīzi vardarbībā cietušiem bērniem. Diemžēl šim mērķim valsts nav atvēlējusi finansējumu, tāpēc speciālisti ekspertīzi praktiski veic par to naudu, ko centrs ietaupa. A. Apsīte skaidro, ka valsts apmaksā tiesu psihiatriskās ekspertīzes un kompleksās, taču ne tiesu psiholoģiskās ekspertīzes. Par to finansējumu, ko centrs var atvēlēt tieši šīm ekspertīzēm, mēneša laikā var veikt ekspertīzi tikai diviem bērniem.

Jau vairākus gadus Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs par šo problēmu ir informējis atbildīgās instances, tostarp Veselības ministriju, Tieslietu ministriju, kā arī veselības aprūpes naudas sadalītājus. Centrs saņem finansējumu par veselības aprūpes un citiem pakalpojumiem no Veselības norēķinu centra (bijušās VOAVA). Neatkarīgās rīcībā esošā informācija liecina, ka arī vairāki tiesneši interesējušies, kāpēc tikai pēc tik ilga laika tiek nolikta šāda ekspertīze, bet tā arī šis jautājums nav ticis atrisināts. Bērni, kuri nonāk rehabilitācijas iestādē un kuri cietuši no vardarbības, saņem kompleksu palīdzību no speciālistiem, lai atveseļotos. Parasti šā rehabilitācijas procesa gaitā notiek arī krimināllietas izmeklēšana, bērnu iztaujā izmeklētāji, un līdzšinējā prakse rehabilitācijas centros ir tāda, ka tas notiek kopā ar psihologu bērnam saudzējošā režīmā. Ja tiesu psiholoģiskā ekspertīze notiek tikai pēc gada, tad tā, iespējams, ir kārtējā trauma bērnam, kurš rehabilitācijas procesā jau ir paspējis aizmirst nodarīto. Eksperti skaidro, ka ekspertīze pēc tik ilga laika, kā arī bērna iztaujāšana tiesas procesā bērnam var būt ļoti traumējoša.

Neatkarīgā rakstīja, ka par septiņus gadus veco zēnu, kurš, iespējams, cietis no seksuālas vardarbības no sava vectēva, tiesībsargājošās iestādes informējis skolas pedagogs. Policija sākusi izmeklēšanu, bet zēns atrodas rehabilitācijas centrā. Policija uzskata, ka lietas izmeklēšanas rezultātā ir nepieciešams veikt tiesu psiholoģisko ekspertīzi, taču, kā stāstīja rehabilitācijas centra vadītāja, policija pieteikusi šo ekspertīzi Psihiatrijas centram, kur izmeklētājiem paziņots, ka ir rinda uz ekspertīzēm un to būs iespējams saņemt ne agrāk kā nākamā gada martā.

Tiesu psiholoģiskā ekspertīze ir procesuālā darbība, ko veic civilprocesa, kriminālprocesa vai administratīvā procesa ietvaros, skaidro Tiesu administrācijā. Tiesu ekspertīzi noteic procesa virzītājs – izmeklētājs, prokurors, tiesnesis. Šīs ekspertīzes laikā notiek personas psiholoģiskā stāvokļa izpēte ar psiholoģiskās izpētes metodiku palīdzību.

Ne no Valsts policijas, ne Veselības ministrijas vakar komentāru Neatkarīgā nesaņēma.

Latvijā

Sabiedrisko mediju ombuds Edmunds Apsalons, izvērtējot Latvijas Televīzijā "(LTV) 5.septembrī pārraidīto raidījumu "Lībieši. Tad un tagad", atzinis daļējus redakcionālo vadlīniju principu pārkāpumus, liecina Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes mājaslapā publicētais atzinums.

Svarīgākais