Reformas – ne uz nabago pensionāru pleciem

© f64

Nopietni sagatavotajā Labklājības ministrijas (LM) ekspertu diskusijā par sociālās apdrošināšanas sistēmas īstermiņa un ilgtermiņa problēmām izskan bažas, ka, pensiju piemaksas pārceļot uz pamata budžetu, tās vienkārši varētu "aizmirst" vai pateikt, ka nav naudas to izmaksai.

Iespējama, bet oficiāli noliegta, ir arī pensiju piemaksu apjoma samazināšana, īpaši, ja paskatās, cik strauji pieaudzis tām nepieciešamais finansējums. Ja 2008. gadā to finansēšanai bija vajadzīgi 64,7 miljoni latu, tad kopš 2009. gada 141,9 miljoni latu. Pašlaik pensiju piemaksas ir 70 santīmu par vienu darba stāža gadu līdz 1996. gadam. Līdzīgas bažas ir arī par vecāku pabalstu, kura izmaksas no sociālā pārceļot uz pamatbudžetu, var šo pabalstu padarīt par neatkarīgu no sociālajām iemaksām un visiem vienādu, tas ir, fiksētu. To, starp citu, iesaka arī Pasaules banka (PB).

Ilgi gaidītie piedāvājumi

Līdz pat 2008. gadam ieņēmumi sociālajā budžetā pārsniedza izdevumus, taču pērn un šogad situācija ir pilnīgi pretēja – šogad izdevumi plānoti gandrīz 1,5 miljardi latu, bet ieņēmumi zem 1,2 miljardiem latu. Labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS), izklāstot savu ekspertu izstrādātos priekšlikumus, atzina: protams, tā sociālais budžets ilgāk nevarēs pavilkt, ņemot vērā gan ekonomisko krīzi un pieaugušos izdevumus pabalstiem, gan nodokļu maksātāju skaita sarukumu, gan demogrāfiskās izmaiņas nākotnē, jo samazinās dzimstība, kas nākotnē nozīmē strauju strādājošo skaita samazināšanos.

U. Augulis norāda, ka radikālās reformas nav nepieciešamas un pamatprincipi nav jāmaina. LM piedāvā trīs risinājumus sistēmas ilgtspējai – pirmais ir neveikt nekādas izmaiņas, bet otrs – paaugstināt sociālo iemaksu likmi. Taču trešais, ko var uzskatīt par LM galveno piedāvājumu, ietver vairākus priekšlikumus. Viens no tiem ir pensionēšanās vecuma paaugstināšana līdz 65 gadiem un vienlaikus priekšlaicīgās pensionēšanās atcelšana. Šie, kā arī pensiju piemaksu un vecāku pabalstu pārcelšana uz pamatbudžetu ir viskarstāk diskutētie priekšlikumi.

Tikai ne uz nabago pensionāru pleciem

Latvijas Pensionāru federācijas vadītāja Aina Verze norāda, ka nedrīkst veikt nekādas izmaiņas pensiju sistēmā, kas padarītu veco ļaužu situāciju vēl sliktāku. "Pēc maniem aprēķiniem, 80% pensionāru dzīvo zem iztikas minimuma," saka A. Verze. Viņa spriež, ka priekšlaicīgo pensionēšanos nevar atcelt, neņemot vērā bezdarba situāciju valstī – ja cilvēkiem būs jāstrādā līdz 65 gadiem, kur tad viņi strādās? Visticamāk, ja nevarēs aiziet pensijā pirms laika, viņi būs slogs budžetam jebkurā gadījumā.

Pensionāri domā, ka sociālais budžets varētu nosegt visas izmaksas, ja cilvēki maksātu nodokļus, tāpēc A. Verze uzsver, ka viens no galvenajiem uzdevumiem ir mazināt nelegālo nodarbinātību.

Ne kāļi, ne burkāni

Pasaules bankai ir trīs priekšlikumi, ko būtu nepieciešams darīt, lai samazinātu izdevumus pensijām. Viens no tiem ir pensiju neapliekamā minimuma samazināšana no 165 uz 80 latiem, tas nozīmē, ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli tiktu aplikti pensionāra ienākumi jeb pensijas daļa virs 80 latiem.

Otrkārt, PB iesaka pensijas indeksēt ar deflācijas indeksu. Kā zināms, Latvijā pašlaik ir apturēta pensiju indeksācija. Ja tā būtu saglabājusies, tad gan pērn, gan šogad pensijas būtu jāindeksē ar negatīvu koeficientu, tas ir, jāsamazina. Tiesa, ir liela daļa pensionāru, pret kuriem šāda sistēma būtu pavisam negodīga, tie ir pensionāri, kuriem līdz šim nekad pensija nav indeksēta (visi, kuri saņem pensijas virs 225 latiem).

Tāpat PB uzmanības lokā ir pensiju piemaksas. Ārvalstu eksperti iesaka

tās maksāt tikai tām pensijām, kuras nepārsniedz 140 latu.

LM, izvērtējot šos ekspertu ierosinājumus, piedāvā piemēru: piešķirtais vecuma pensijas apmērs ir 209 lati (185 lati pensija plus 24 lati piemaksa), ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums ir 165 lati, līdz ar to izmaksājamās pensijas apmērs ir 197,56 lati. Piemērojot vienlaikus visas PB rekomendācijas, pensijas apmērs būs 153,10 latu jeb par 22,5% mazāks.

LM redzējums ir pilnīgi citādāks nekā PB, atzīst labklājības ministrs U. Augulis. Viņš attiecībā uz PB priekšlikumiem lietoja salīdzinājumu: "Viņi ir sajaukuši kāļus ar burkāniem." PB gala ziņojums gan būšot 16. maijā.

Latvijā

Satiksmes ministrija (SM) ir slēpusi Ministru kabinetam patieso "Rail Baltica" projekta izmaksu pieaugumu, to pārrēķinot 2016.gada cenās, lai sadārdzinājums neizskatītos tik liels, teikts dzelzceļa projekta "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijas gala ziņojumā, kura vienlaikus aicina izveidot Saeimas apakškomisiju, kas uzraudzīs projekta ieviešanu.

Svarīgākais