Atbalsta ieceri Veselības finansēšanas likumā ierakstīt 4% no IKP sasniegšanu 2020.gadā

© Ilze Zvēra/F64

Veselības aprūpes finansēšanas likumā jāieraksta, ka veselības aprūpes budžetam 2020.gadā jāsasniedz 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), šādu priekšlikumu šodien konceptuāli atbalstīja Saeimas sociālo un darba lietu komisijas deputāti.

Uz otro lasījumu saistībā ar šīs normas ierakstīšanu likumā tika saņemti četri priekšlikumi - no tiesībsarga Jura Jansona, deputāta Romualda Ražuka (V), Saeimas frakcijas "Saskaņa" un deputāta Andreja Klementjeva (S).

Visi iesniegtie priekšlikumi pauda līdzīgu viedokli, tomēr deputāta Ražuka priekšlikums paredzēja arī noteikt, ka publiskais ikgadējais finansējums tiek pakāpeniski palielināts, bet nav mazāks par finansējuma apmēru iepriekšējā gadā.

Ražuks uzsvēra, ka Latvija nav pasargāta no krīzes, tāpēc šādas normas ierakstīšana likumā palīdzētu cīnīties par finansējumu arī šādos gadījumos. Šādu normu likumā ierakstījusi arī Lietuva, piebilda deputāts.

Arī Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris atbalstīja šo Ražuka priekšlikumu. Vienlaikus Keris pateicās visiem, kas atbalstīja arodbiedrības nostāju šajā jautājumā, jo tieši šī norma esot iemesls, kāpēc tika pieņemts lēmums šo likumu veidot.

Savukārt Finanšu ministrijas Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss, komentējot Ražuka priekšlikuma daļu, norādīja, ka šādu normu likumā varot ierakstīt, taču tam neesot jēgas, jo krīzes gadījumā to nevarēs īstenot. "Ierakstīt var, bet, kad pienāks krīze, tas punkts nedarbosies," piebilda Sakss.

Komisija aicināja Saeimas juridisko biroju apvienot visus četrus priekšlikumus vienā, un iesniegt to izskatīšanai komisijā nākamnedēļ.

Šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisija sāka skatīt Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu otrajam lasījumam. Otrajam lasījumam tika saņemti 143 priekšlikumi. Saeimas komisija šodien izskatīja 27 no tiem.

Latvijā

Medijpratības uzlabošanai Latvijā nepieciešams sistemātiski un mērķtiecīgi ieguldīt gan izglītībā, gan sabiedrības informēšanā, gan arī atbalstot kvalitatīvus medijus, aģentūrai LETA norādīja Kultūras ministrijā.