Valdība iestājas par "Zelta Dibena" saglabāšanu
Lai atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumam nenāktos likvidēt Mazos Muļķus, Ēģipti, Zelta Dibenu un citus Latvijas miestus, kas saglabājušies ja ne dabā, tad vismaz adresāciju sistēmā un iedzīvotāju atmiņās, valdība apņēmusies mainīt ciemu definīciju.
Pašlaik divas trešdaļas apdzīvotu un mazapdzīvoto vietu, kas tiek dēvētas par ciemiem, neatbilst likumā ierakstītajām pazīmēm, jo ciemā ir «koncentrēta apbūve, pastāvīgi dzīvo cilvēki un ir izveidota attiecīga infrastruktūra». Aptuveni 4000 apdzīvotās vietās Latvijā apbūve ir izkliedēta, dzīvo vien nedaudz cilvēku un galvenā infrastruktūra ir grants ceļš. Latvijas mazās apdzīvotās vietas savulaik pētījusi Ģeotelpiskās informācijas aģentūra. Tā ciemus klasificē sešās raksturīgās grupās - lielciemi, vidējciemi, mazciemi, skrajciemi, vasarnīcu ciemi un aprūpes ciemi. Tie ir atšķirīgi gan pēc iedzīvotāju skaita (no dažiem cilvēkiem līdz vairākiem tūkstošiem), gan pēc infrastruktūras objektu esamības (valsts un pašvaldību iestādes, skolas, veikali u.c.), viensētu izvietojuma (blīva vai izklaidus), apdzīvotības rakstura. Dažos ciemos iedzīvotāju vairākums dzīvo pansionātā, internātskolā vai līdzīga tipa iestādē. Dažos iedzīvotāju vairs nav. Tomēr šo vietu nosaukumi cilvēkiem ir svarīgi, lai orientētos apvidū un topogrāfiskajās kartēs. Svarīgs orientieris vietvārdi ir arī palīdzības dienestiem. Turklāt pastāv arī tāda emocionāla lieta kā sentiments.
Pagājušajā nedēļā valdības izskatītajā ziņojumā skaidrots, ka teorētiski pašvaldībām katrai apdzīvotai vietai jāizstrādā teritorijas plānojums un jānosaka arī ciemu robežas. Taču praksē tas netiek darīts. Te jāpaskaidro, kādēļ vispār mazo ciemu jautājums tiek cilāts. Runa ir galvenokārt par aizsargjoslām, kas tiek noteiktas ap ceļiem, elektrolīnijām, upēm, kapiem. Apdzīvotās vietās tās atrodas tuvāk aizsargājamajam objektam, ārpus tām aizsargjoslas ir plašākas, un attiecīgi plašāki arī saimniekošanas ierobežojumi.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija rosina likumā noteikt divus ciemu veidus - ciems ar kompaktu apbūvi un ciems ar izklaidus apbūvi. Aprakstīt abu pazīmes un izstrādāt definīcijas. Savukārt, ja konkrētā vieta neatbilst nekādiem kritērijiem, proti, ciems ir izzudis, kā daudzviet Latgalē, vietvārdu informācijas noteikumos jāparedz, ka bijušā ciema nosaukumu var izmantot šī ciema teritorijas apzīmēšanai, sabiedriskā transporta pieturvietas nosaukumam, viensētu, kā arī citu bijušā ciema teritorijā esošo objektu nosaukumu veidošanā.
Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks reģionālās attīstības jautājumos Jānis Piešiņš gan norāda, ka izstrādāt kritēriju gūzmu atšķirīgiem ciemu veidiem ir pārāk sarežģīti. Adrešu reģistra sakārtošanai pietiktu ar to, ja līdztekus ciemiem pastāvētu tāda apdzīvotu vietu forma kā viensētu grupa, kā tas ir dabā. Taču jebkurā gadījumā iedzīvotājiem nevajagot satraukties - viņiem nekas atņemts netiks, un reāli pastāvošu ciemu likvidēšanu neviens neplānojot.
Labāko risinājumu, kas nodrošinās mazo ciemu nosaukumu saglabāšanu, ministrijām un citām iesaistītajām institūcijām uzdots izstrādāt līdz nākamā gada martam.