Valsts svētku laikā lielākā daļa jeb 85% respondentu pie apģērba nēsā piespraustu sarkanbaltsarkano lentīti, savukārt 8% – arī ikdienā. Kopumā vērtējot, patriotiskākie aptaujas dalībnieki ir no Vidzemes, bet ikdienā visvairāk to izrāda stiprā dzimuma pārstāvji.
Saskaņā ar aptaujas rezultātiem lentīti Latvijas karoga krāsās visaktīvāk nēsā Vidzemē dzīvojošie respondenti, no kuriem 89% lentīti piesprauž pie apģērba valsts svētku laikā, savukārt ikdienā - 7%. No Zemgales valsts svētkos lentīti nēsā 87% aptaujāto, Kurzemes - 86%, Rīgas un Pierīgas - 79%, bet Latgales - 75%. Savukārt tieši ikdienā sarkanbaltsarkano lentīti visvairāk jeb 10% izmanto Rīgā un Pierīgā mītošie aptaujas dalībnieki, Zemgalē un Kurzemē 9%, savukārt Latgalē - 8%. Tāpat noskaidrots, ka patriotismu visvairāk izrāda vīrieši, no kuriem 17% pie apģērba piespraustu lentīti nēsā arī ikdienā, kamēr sievietes - vien 7%.
Lentīšu nēsāšanas tradīciju aizsākusi Latvijas Neatkarīgā televīzija (LNT) 2007.gadā, pieminot 1919.gada 11.novembri, kad tika izcīnīta izšķiroša uzvara pār Bermonta karaspēku. Savukārt pēc vienošanās ar LNT vadību šo zīmi kā Lāčplēša dienas simbolu 2008.gadā sāka izmantot Aizsardzības ministrija (AM) un Nacionālie bruņotie spēki.
Bieži vien tiek diskutēts, kā pareizi lentīti nēsāt - augšupvērstu vai lejupvērstu? Aptaujā vienprātības respondentu vidū nebija. Tomēr lielākā daļa jeb 93% ir pārliecināti, ka jānēsā augšupvērsti, kamēr 7% - lejupvērsti. Lai arī nav noteikta reglamenta, AM norāda, ka lentīte stilizēti simbolizē skaitli “11” jeb 11. datumu un mēnesi, savukārt augšupvērsti vienlaikus tā ir arī starptautiski pieņemtais uzvaras simbols “viktory” jeb “V”.